Skripaļi, Bulgārija, Melnkalne: NYT pēta Krievijas GRU elites vienību

FOTO: Reuters/Scanpix, Pixabay

Vispirms destabilizācijas kampaņa Moldovā, ieroču tirgotāja saindēšana Bulgārijā un neizdevies apvērsums Melnkalnē. Pagājušogad - Lielbritānijā notikušais uzbrukums ar ķīmisko ieroci bijušajam Krievijas spiegam. Lai arī šķita, ka uz visiem gadījumiem manāmi Krievijas "pirkstu nospiedumi", sākotnēji ārvalstu valdības tos uzskatīja par atsevišķiem, savstarpēji nesaistītiem incidentiem. Taču tagad Rietumvalstu varasiestādes secinājušas, ka šīs un potenciāli vēl citas operācijas ir daļa no koordinētas Krievijas militārā izlūkdienesta kampaņas ar mērķi destabilizēt Eiropu, raksta "The New York Times" žurnālists Maikls Švircs.

29155.vienība esot Krievijas izlūkdienestu elites veidojums, kas nodarbojas ar apvērsumiem, sabotāžu un slepkavībām. Tas darbojoties vismaz desmit gadus, taču Rietumvalstu amatpersonas to atklājušas tikai nesen nezina, cik bieži šī vienība tiek mobilizēta.

"29155.vienības, par kuru iepriekš netika ziņots, darbības mērķi norāda, cik tālu Krievijas prezidents Vladimirs Putins gatavs aktīvi cīnīties ar Rietumiem, izmantojot tā dēvētā hibrīdkara taktikas - propagandas, hakeru uzbrukumu un dezinformācijas sajaukumu, kā arī atklātu militāru konfrontāciju," raksta Švircs.

Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs, lūgts atbildēt uz jautājumiem par vienību, lika žurnālistiem vērsties pie Krievijas Aizsardzības ministrija. Tā raksta autoriem neatbildēja.

Vienība atrodas 161.Īpašo speciālistu mācību centra ēkā Maskavas austrumos un ietilpst Krievijas militārā izlūkdienesta GRU struktūrā. Lai arī Rietumu izlūkdienesti vēl daudz ko nezina par GRU, pēdējos gados tā darbība labāk iepazīta. 

ASV amatpersonas norāda, ka pirms 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām GRU kibervienības numur 26165 un 74455 esot ielauzušās Demokrātu partijas Nacionālās komitejas un Hilarijas Klintones kampaņas serverus, vēlāk publicējot iekšējo saraksti. Pagājušogad īpašā prokurora Roberta Millera birojs izvirzīja apsūdzības vairāk nekā desmit šo vienību darbiniekiem, kas strādāja no Maskavas.

Savukārt 29155.vienības darbinieki bieži ceļo uz Eiropas valstīm. Daži ir karojuši Afganistānā, Čečenijā un Ukrainā. Žurnālistu rīcībā nonākušā 2017.gada fotogrāfijā vienības komandieris Andrejs Averjanovs savas meitas kāzās pozē kopā ar Anatoliju Čepigu - vienu no diviem GRU virsniekiem, kurus Lielbritānija apsūdzējuši bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas indēšanā ar nervu aģentu.

"Šī GRU vienība vairākus gadus bijusi aktīva daudzviet Eiropā," žurnālistiem sacīja Eiropas drošības dienestu amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma. "Tas ir pārsteigums, ka Krievija - šī GRU vienība - jutušies gana brīvi, lai veiktu šīs ārkārtīgi kaitnieciskās darbības draudzīgās valstīs. Tas ir šokējoši."

Visas četras raksta sākumā uzskaitītās operācijas lielākā vai mazākā mērā piesaistīja mediju uzmanību, taču tikai pēc ilgāka laika Rietumvalstis secināja, ka tās ir savstarpēji saistītas. Konkrētus vienības mērķus un darbības apmērus tās apjauta tikai pēc Skripaļu gadījuma 2018.gada martā.

Par Skripaļu lietu rakstīts daudz, taču patiesībā operācija bija komplicētāka, nekā tas izskanēja publiski. Gadu pirms Skripaļu saindēšanas trīs 29155.vienības aģenti devās uz Lielbritāniju - domājams, izmēģinājuma operācijā. Viens no viņiem bija Aleksandrs Miškins, kurš vēlāk bija iesaistīts arī reālajā operācijā, un vīrieši ar segvārdiem Sergejs Pavlovs un Sergejs Fedotovs. Par to "The New York Times" pastāstīja divas Eiropas amatpersonas.

Vēlāk Rietumu varasiestādes esot noskaidrojušas, ka "Fedotovs" un "Pavlovs" darbojās komandā, kas 2015.gadā mēģināja noindēt bulgāru ieroču tirgotāju Emilianu Gebrevu. Viņi to centās paveikt divreiz - vispirms Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, bet pēc tam Gebreva mājā pie Melnās jūras.

Februārī Minhenes drošības konferencē uz 29155.vienībai līdzīgu veidojumu norādīja britu izlūkdienesta MI6 vadītājs Alekss Jangers, taču nenosauca to vārdā. "Var redzēt koordinētu aktivitāšu programmu - un, jā, tajā nereti iesaistīti vieni un tie paši cilvēki," teica Jangers, velkot paralēles starp uzbrukumu Skripaļiem un apvērsuma mēģinājumu Melnkalnē.

"Mēs uzskatām, ka pastāv draudi no GRU un citiem Krievijas izlūkdienestiem. Nepieļaujamas ir tikai pavisam nedaudzas lietas."

2006.gadā Putins apstiprināja likumu, kas atļāva mērķētas slepkavības ārvalstīs. Tajā pašā gadā ar radioaktīvo poloniju tika noindēts Aleksandrs Ļitviņenko

Krievijas oficiālajos dokumentos atrodamas norādes uz 29155.vienības saikni ar Krievijas hibrīdkara stratēģiju. 2012.gadā Krievijas Aizsardzības ministrija izdeva direktīvu par prēmiju piešķiršanu trim vienībām par "īpašiem sasniegumiem militārajā dienestā". Viena no tām bija 29155.vienība, pārējās - 2016.gada ASV vēlēšanās iejauktā 74455.vienība, kā arī 99450.vienība, kurai piedēvē lomu Krimas okupācijā 2014.gadā.

Atvaļināts GRU virsnieks žurnālistiem atklāja, ka 29155.vienība specializējas "diversijas misijās" - "spridzināšana, slepkavības, jebkas cits - individuāli vai grupā".

"Tur dienēja nopietni vīri," viņš stāsta. "Virsnieki, kuri darbojās slepeni un kā starptautiskie aģenti."

Fotogrāfijās no vienības agrākās galvenās mītnes redzams plašs ieroču arsenāls: FN-30 snaiperu šautenes, vācu G3A3, austriešu "Steyr AUG" un amerikāņu M16.

Neskatoties uz to, šķiet, ka vienības budžets ir visai pieticīgs. Saskaņā ar Krievijas reģistriem, Averjanovs dzīvo nolaistā padomju laika ēkā netālu un brauc ar 1996.gada "Ladu". Vienības darbinieki ārvalstīs apmetas lētās naktsmītnēs, piemēram, Čepiga un Miškins dzīvoja zemo cenu viesnīcā "Bow" vienā no Londonas austrumu nabadzīgākajiem rajoniem.

Eiropas aizsardzības amatpersonas izbrīna vienības veikto operāciju šķietamā neprofesionalitāte. Izdzīvoja gan Skripaļs, gan arī bulgāru ieroču tirgotājs Gebrevs. Apvērsums Melnkalnē izgāzās un piesaistīja lielu sabiedrības uzmanību, bet gadu vēlāk Melnkalne tika uzņemta NATO. Amatpersonas gan pieļauj, ka, iespējams, kāda veiksmīga operācija palikusi nepamanīta.

Daži arī pieļauj, ka šķietamās izgāšanās varētu būt apzinātas. "Šāda veida izlūkošanas operācijas kļuvušas par daļu no psiholoģiskā kara," norāda bijušais Igaunijas izlūkdienesta vadītājs Ēriks Nīless-Kross. "Viņi nav kļuvuši daudz agresīvāki. Viņi grib tikt sajusti. Tā ir daļa no spēles.

Raksts izpelnījies kritiku

"The New York Times" rakstu par 29155.vienību savos sociālajos tīklos nopēlis krievu pētnieciskais žurnālists Sergejs Kaņevs, kurš kādreiz strādāja izdevumā "Novaja Gazeta".

Viņš norāda, ka par slepenu šo vienību gluži nevarētu nosaukt un ka ar interneta meklētāja palīdzību varot atrast tās komandiera Andreja Averjanova "mājas adresi, vasarnīcu pie Istras, automašīnas numurzīmi". 

Uz augšu