Otrdien valdība Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatam izvirzīja pašreizējo bankas "Citadele" valdes locekli Santu Purgaili. Tagad lēmums par Purgailes kļūšanu par FKTK vadītāju ir Saeimas rokās. Intervijā portālam TVNET Purgaile ieskicēja darāmos darbus, kas paveicami FKTK amatā, kā arī, kas nepieciešams, lai Latvijas bankas netiktu izmantotas par platformu naudas atmazgāšanai.

- Kādas pārmaiņas jūsu vadībā varētu piedzīvot FKTK?

- Darāmos darbus ir jāklasificē īstermiņa un ilgtermiņa darbos. Ilgtermiņa darbi noteikti ir saistīti ar “Moneyval” ziņojumu un Finanšu vadības darba grupas (FATF) rekomendācijām un to ieviešanu. Esmu iepazinusies gan ar ziņojumu, gan ar rekomendācijām. Jau pašlaik ir izdarītas vairākas lietas, taču tās ir pareizi un profesionāli jāapraksta un jāiekļauj ziņojumā.

Ir daļa uzdevumu, kas vēl ir darba procesā, tāpat ir lietas, ko droši vien līdz gada beigām nepaspēsim izdarīt. Tāpat ļoti svarīgs ir atbildīgo amatpersonu skaidrs redzējums un pārliecība, kas jāpauž tikšanās laikā ar “Moneyval” pārstāvjiem.

Savu lomu redzu tajā, ka jaunam cilvēkam ienākot sistēmā, es varu paust stingru apņēmību, varu izteikt solījumus un tos izpildīt. Viens no tādiem solījumiem ir pārliecināties par to, ka nelegāli iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanu nav iespējams veikt caur Latvijas bankām. Tas nozīmē, ka ir ļoti strauji un ātri jāizpēta, kas vēl ir šie vājie punkti, kur ir veiktas pārbaudes, kur ir bijušas sankcijas pret konkrētām kredītiestādēm un jāpārliecinās, ka ne tikai formāli kaut kas ir izdarīts, bet vai problēmas ir novērstas pēc būtības.

Jāsaprot, vai ir iespējama situācija, kad kredītiestāde nenoķer, neizvērtē, neizprot klientu pienācīgi, neanalizē kādas konkrētas transakcijas. Tas ir viens no svarīgākajiem darbiem – pabeigt “kapitālo remontu” un pārliecināties, ka šeit strādājošās kredītiestādes strādā un saprot, kā visi šie procesi ir darāmi.

Šobrīd mēs runājam par naudas atmazgāšanas lietām, un šajā jomā mēs raugāmies tādā kā valsts un pārraugošo institūciju plaknē, kurā pastāv FKTK, bankas, Finanšu izlūkošanas dienests, ministrijas un citas institūcijas...

Bet mēs līdz galam nesaprotam, ka šajā lielajā organismā un infrastruktūrā ir viena sadaļa, kur viss sākas un beidzas – tā ir uzņēmējdarbība, tā ir sabiedrība. Te gan problēma ir tā, ka sabiedrībai ir par maz skaidrots, ko nozīmē nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana. Īsāk sakot – ko nozīmē naudas atmazgāšana.

Ir jāmainās arī sabiedrības domāšanai. Ja cilvēks dzīvos ar domu: “Nu un kas, ka es te kaut ko mazliet nesamaksāju, kaut ko palaidu pa kreisi?” Tā jau ir šīs problēmas sakne un iedīglis, kāpēc šāda sistēma vispār pastāv. Tas sākas no mums ikviena, no ikviena uzņēmēja un valsts pilsoņa, kurš ar savu darbošanos paver iespēju notikt nelegālām naudas atmazgāšanas darbībām.

Man reizēm ir sajūta, ka cilvēki nesaprot, kas ir Ziemeļkoreja, un ka šeit plūst ar to saistītā nauda. Jā, Latvija ir bijusi pa vidu Austrumiem un Rietumiem, un tā nauda globāli ir plūdusi cauri.

Tā ir tikai daļa no problēmas. Taču mums ir jācīnās arī par iekšējiem procesiem. Tie paši būvnieku karteļi, amatpersonu kukuļošana – tas viss ir savstarpēji saistīts. Protams, mēs varam teikt, ka bankām ir jāspēj kontrolēt šos procesus. Tomēr katrs uzņēmējs, kurš kaut reizi ir veicis kādu nelegālu darbību, nedrīkst pārmest bankai, ka uz viņu skatās ar aizdomām. Bankas redzēs, ka tiek veikti aizdomīgi darījumi.

Jāsaprot, ka pastāv zināms cikliskums – un viss sākas ar jebkuru Latvijas pilsoni. Tieši tāpēc tas ir svarīgākais darbs, kas ir jādara kopā ar asociācijām, nevalstiskajām organizācijām, bankām, regulatoriem, valdību... Visiem jāvēršas pie sabiedrības un jākultivē to, kā tas ir - būt godprātīgam pilsonim un kā būt godprātīgam uzņēmējam. Ikviens cilvēks, kurš ir pakalpojumu saņēmējs, var sākt domāt par to, vai ir samaksājis nodokļus. Tas ir jautājums, kas ir ļoti svarīgs.

Tālāk, paralēli ātri darāmajiem darbiem, ir nepieciešams darbs ar FKTK komandu. Ir nepieciešams izanalizēt un izveidot tādu komandu, kas spēj strādāt gan pie aktuāli svarīgajiem jautājumiem, kā AML uzraudzība.

Jāturpina darbs pie prudenciālās uzraudzības un paralēli jāveido komanda, kas spēj strādāt pie stratēģiskā ilgtermiņa redzējuma, pie jautājuma, kur bankas virzīsies nākotnē. Būs jāsaprot, kā atvērt saprotamu un skaidri definētu, pareizi regulētu tirgu, kā bankām palīdzēt ieviest jaunās, digitālās tehnoloģijas savos procesos. Tas ir ļoti svarīgi, uz kā arī balstīsim nākotnes banku nozari.

Trešais uzdevums ir nopietns darbs pie AML un terorisma finansēšanas sadaļas, kas savienojas ar straujajiem īstermiņa un arī ilgtermiņā darāmajiem darbiem. Kas ir nepieciešams? Ir jāpārskata metodoloģiskais materiāls un vadlīnijas, pēc kurām bankas tiek novērtētas un kādā veidā komisija veic šo banku uzraudzību.

Šobrīd, to ko es redzu – šīs vadlīnijas ir izplūdušas un neskaidras. Metodoloģija, kā riski tiek novērtēti, nav skaidri arī baņķieriem, jo pašlaik nevar saprast, kādi darījumi ir klasificējami kā “augsta riska”, un kuri nē. Viss ir organizēts tādā kā pašplūsmā.

Tas viss rada nevajadzīgu stresu un rada nonākšanu ceļa otrā grāvī. Jau pašlaik daudzi uzņēmēji sūdzas, ka ir ārkārtīgi stingras prasības, kā dēļ tiek slēgti arī konti. Mums jāsaprot, kā izrāpties no grāvjiem un tikt ceļam pa vidu, tajā pašā laikā izvairoties no situācijas, kad banku klienti veic netīras naudas atmazgāšanas un citas nesankcionētas darbības. Jārada situācija, kad bankām nav stresa par to, ka kāda mazākā pārkāpuma dēļ tās tiek sodītas.

Runājot ar politiķiem, es esmu minējusi šādu piemēru: ikviens skolēns, kurš pilda kontroldarbu vai testu, saņemot darbu, izpēta, cik daudz punktus saņems par konkrētajiem uzdevumiem. Tādā veidā viņš var saprast - “ā, tas ir vissvarīgākais uzdevums, jo par to dod visvairāk punktu, un tālāk var izpildīt mazāk svarīgos, par ko var saņemt mazāk punktus”. Jāsāk ir ar svarīgākajiem uzdevumiem, un šādās līdzībās varu teikt, kā būtu nepieciešams veikt darbu saistībā ar procesu pārraudzību.

Uz tautsaimniecību lielu iespaidu atstātu fakts, ja bankām atliktu vairāk laika strādāt ar normāliem klientiem un virzīt uz priekšu savu biznesa stratēģiju.

- Naudas atmazgāšana ir saistīta ar dažādiem korumpētiem režīmiem, un tā ir problēma ne tikai mūsu reģionā, bet arī bagātajās Eiropas Savienības valstīs. Kādas darbības jūs veiksiet, esot FKTK vadītāja amatā, lai kontrolētu finanšu plūsmu no austrumiem uz rietumiem, neļaujot diskreditēt Latvijas finanšu sistēmas reitingu?

- Atgriezīšos pie tā, ka mums pašiem ir jābūt skaidrībā, ka vietējās bankās, caur kurieni varētu plūst nauda, vai visi kontroles mehānismi ir tādā līmenī, ka ja pēkšņi kaut kas tāds grib ienākt Latvijā, mums būtu process, kas momentā apturētu šādu iespējamību.

Ja šī netīrā nauda šeit nenonāk, tad tā vienkārši neaiziet tālāk. Tas, ko varu piebilst, ir būtisks faktors – mēs esam daļa no vienotā uzraudzības mehānisma – Eiropas Centrālā banka, Eiropas Banku iestāde (European Banking Authority – EBA), ESMA un visi pārējie, kas uzrauga apdrošinātājus, noguldījumu fondus... Tas ir milzīgs mehānisms.

Mēs varam veikt savas, lokālas lietas, bet ir jāsaprot, ka ir daudz regulas, kas ir pieņemti Eiropas līmenī. Vēl vairāk – mūsu loma ir dalīties ar savu pieredzi, jo, tā kā jūs minējāt – Latvija nav vienīgā, kur ir problēmas. Latvija varbūt ir bijusi pārāk lēna šo problēmu risināšanā, un varbūt mēs esam pirmie, kas trāpījuši zem lupas.

Eiropas Savienībā ir virkne valstu, kur nonāk tā nauda, kas vairs netiek ielaista Latvijā. Redzam, uz kuriem kontiem un kurām bankām tā nauda aizplūst. Šī ir informācija, kas Eiropas līmenī ir jāapkopo un jārisina. Mums ir jānocērt visas astoņas astoņkāja kājas, un tikai tad viņš būs likvidēts.

Tieši šeit es arī redzu savu lomu – dalīties ar pieredzi un diskutēt Eiropas un pasaules līmenī un saprast, ko mēs visi, arī kā Eiropas vienotais mehānisms, varam darīt, lai ātrāk izskaustu globālās naudas atmazgāšanas kustības.

- Latvijas bankās lielākā problēma ir nezināmās izcelsmes - “anonīmie” naudas līdzekļi. Cik patiesi “nezināmi” ir šie līdzekļi, vai arī bankas zina, bet neko neziņo?

- Pēc būtības, būtu ļoti slikti un nepieņemami, ja kāda banka nespētu atbildēt par to, kas ir šo līdzekļu patiesā labuma guvējs, un kam tā nauda pieder. Ja tāda situācija ir, tad šie līdzekļi ir jāiesaldē. Pēc tam šie līdzekļi ir jāarestē, un tad, ņemot vērā tiesas procesus, jābūt atņemtiem.

Tāpēc ir bijuši jautājumi par likumdošanu, kur ir daudz kas izdarīts. Tika skatīts jautājums par patiesā labuma guvēja definēšanu. Arī Uzņēmumu reģistrā bija prasība nosaukt patiesā labuma guvējus uzņēmumos. No pieredzes saku, ka viena daļa uzņēmēju neizprot šī likuma būtību – faktiski, nepareizi norādot patiesā labuma guvēju, var tikt noteikta kriminālatbildība.

Piemēram, ja savā vietā esi ielicis savu radinieku un definējis, ka patiesā labuma guvējs ir viņš, un tad, kad atklāsies, ka viņš tomēr nav patiesā labuma guvējs, draud kriminālatbildība. Citreiz cilvēki domā, ka varasiestādes kaut ko jauc. Bet te ir jārunā par sabiedrības neinformētību.

Varbūt tā paviršība ir sekas no tā, ka ir radusies nesodāmības sajūta. Tiesiskais process valstī ir ļoti švaks. Varam pārmest bankām, ka ir bijušas kaut kādas nelikumīgas darbības caur banku kontiem, tomēr, ja paskatās uz to, cik daudz amatpersonas, kas saņēmušas reālu notiesājošu spriedumu – pašlaik mums nav neviena šāda sprieduma.

Šeit ir jāskatās tālāk – ko dara prokuratūra, ko dara tiesas, kas ir vienota sistēma. Kamēr nav skaidrs, kamēr nevienam nav sodāmības sajūtas, tad arī valdīs visatļautības sajūta.

- Jūs iepriekš izteicāties par to, ka esot FKTK vadītāja amatā atturēsieties lemt par banku “Citadele”. Vai tas nevarētu būt zināms interešu konflikts?

- Šo visu darbību pamatā definē likums par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonām. Šis likums ļoti skaidri pasaka, kas ir tās lietas, kas ir jādara, un kas nav jādara. Es varu apsolīt, ka stingri pieturēšos un nepārkāpšu šī likuma normas. Tajā pašā laikā varu teikt, ka pēc būtības kaut ko nedarīšu. Es neiesaistīšos nevienās diskusijās, nevienās lēmumu pieņemšanās vai apspriešanās, lai izteiktu savu viedokli, kas attiecas uz banku “Citadele”. Es gribu, lai sabiedrība tic, ka arī pēc būtības – es to nedarīšu.

- FKTK varētu pievienot Latvijas bankai, un kā tas, savukārt, varētu mainīt FKTK darbu?

- Jā, tāda informācija ir, un par to tiku informēta atlases procesā, ka valdība lēnām virza likuma projektus par šo apvienošanu. Kopumā uz to raugos pozitīvi. Pirmkārt, jāņem vērā, ka mums ir maza valsts, un ir jāstrādā efektīvi. Otrkārt, daļa uzraudzības procesa Eiropas līmenī ir ECB pārziņā, tāpēc šī sadarbība ir vitāli nepieciešama.

Es teiktu tā, ka no talantīgu cilvēku komandas izveides, no kopējā redzējuma tas ir darāms. Protams, jāskatās argumenti pirms 20 gadiem, kad tika izdarīts pretējais. Domāju, ka šī ideja prasās pēc izpētes. Ja neradīsies apstākļi, kas padara šo apvienošanu riskantu, tad tas ir jādara.

- Ieskicējot nākotni, skaidrs, ka lielāku lomu ieņems digitālās valūtas. Jau pašlaik tiek plaši runāts par to, ka “Facebook” laidīs klajā savu kriptovalūtu. Kā šīs valūtas varētu izmainīt finanšu sektoru un vai tas varētu mainīt situāciju arī Latvijā, arī runājot saistībā par nezināmas izcelsmes līdzekļiem?

- Saistībā par to, FKTK ir vajadzīga stipra komanda, kas var strādāt ar nākotnes vīziju un izpratni, kas notiek pasaulē – vai tā būtu kriptovalūta, vai tie būtu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, dažādas platformas... Ir virkne risinājumu, kas pasaulē parādās. Tieši tāpēc ir jākoncentrē ekselences centrs, kas spēj to visu izvērtēt un spēj saprast, kura ir tā joma, kurā mums kā mazai valstij, visātrāk ir kaut kas jāpielāgo, jādara citādāk, vai jāsagatavojas konkrētas nišas ienākšanai.

Ir skaidrs, ka banku nozare mainās. Šeit jārunā ne tikai par kriptovalūtām, bet arī par dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, ar dažādām aizdevumu platformām. Ir virkne inovācijas, kas citur pasaulē attīstās. Mana pārliecība ir tā, ka bankas vairs nepaliks tādas, kādas tās ir šodien. Jau šobrīd bankas strādā pēc “open banking” principa, kad tās ir atvērtas sadarbībai, piesaistot dažādus citus partnerus, tajā skaitā arī “Fintech” uzņēmumus, vēl citas trešās puses pie tiem pakalpojumiem, ko bankas piedāvā un tajā pašā laikā gūstot ieskatu klienta pieredzē.

Es varu prognozēt, ka tuvākajos gados tas būs galvenais virziens, kas evolucionēs. Tieši tāpēc regulatora pusē ir jābūt spēcīgai komandai, kas spēs saprast un šo smilšu kasti izanalizēt un radīt drošu vidi, lai ne tikai esošie spēlētāji, bet arī jauni gribētu nākt un izmantot mūsu infrastruktūru, kas mums jau ir.

Šeit arī jāmin Latvijas Bankas zibsaišu reģistrs, kur notiek zibmaksājumi. Mums ir daudz dažādi elementi un ir jāsaprot, kā to visu ātri saslēgt kopā, lai mēs varētu iegūt lielāku konkurētspēju starp citām Eiropas valstīm.

- Paldies par sarunu!

- Paldies jums!