No astronomijas amatiera un dīvaiņa līdz Nobela prēmijas fizikā laureātam (3)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Didjē Kelozs
Didjē Kelozs Foto: Reuters/ScanPix

Didjē Kelozs pirms teju ceturtdaļgadsimta kā astronomijas students ar paštaisītu teleskopu nodevās debesu vērošanai, pavadot daudzus mēnešus, analizējot novēroto. Beigās viņš nonāca pie nenovēršama rezultāta: viņš bija atklājis pirmo planētu ārpus mūsu Saules sistēmas.

Šveiciešu zinātnieks lielu daļu laika darbā pie savas doktora disertācijas pavadīja, uzlabojot tehnikas, ar kurām iespējams atklāt eksoplanētas, līdz brīdim, kad liktenīgajā 1995. gada oktobra naktī izdevās atklāt kaut ko tādu, kas iepriekš bija redzēts tikai zinātniskajā fantastikā.

Kelozs ar savu kolēģi Mišelu Majoru otrdien tika apbalvoti ar Nobela prēmiju par unikāliem sasniegumiem fizikā. Tomēr ceļš līdz tiem nebija viegls.

Viņi centīgi uzkonstruēja paši savu aprīkojumu observatorijā Francijas Alpu pakājē. Tas ļāva viņiem pamanīt sīkas izmaiņas gaismas frekvencē, ko izstaro zvaigznes, kuru orbītā varētu būt potenciāla planēta. Beigu beigās viņiem izdevās atklāt eksoplanētu, ko viņi nodēvēja par “51 Pegasi b”. Tā izrādījās ārkārtīgi liela un dīvaina.

“Mēs tāpat, kā citi bijām ļoti pārsteigti, atrodot šo planētu, jo tā bija ārkārtīgi dīvaina, porti, tai piemita tādas īpašības, kuras tu nesagaidi no planētas,” Izdevumam “AFP” otrdien pastāstīja Kelozs.

Foto: Reuters/ScanPix

“Es atceros daudzas diskusijas ar Mišelu, kurās mēs centāmies pierādīt, ka tā nav planēta, tomēr mēs vienmēr atgriezāmies atpakaļ, secinot, ka tas ir vienīgais izskaidrojums,” piebilda Kelozs.

Jaunatklātā eksoplanēta izrādījās Jupitera lielumā un atradās 20 reizes tuvāk savai zvaigznei, nekā Zeme atrodas Saulei.

Tādas dimensijas pamatīgi mulsināja zinātniekus.

Planētu zinātniece un astrofiziķe, kura laikā, kad Majors un Kelozs veica savu atklājumu, bija Hārvarda Universitātes studente, atcerējās, ka tajā laikā tā bija milzīga kontroversija.

“Nevienam nepatīk apšaubīt savas paradigmas. Mēs vienkārši gribam ticēt visam tam, kas mums ir mācīts skolā, piemēram, tas, ka Jupiteram līdzīgas planētas veidojas tālu no zvaigznes,” viņa stāstīja “AFP”.

Kelozs arī teica, ka viņu atklājumam vajadzēja laiku, lai tas tiktu atzīts, jo tajā laikā astronomu komūnā eksoplanētas bija “lieta priekš dīvaiņiem”.

“Cilvēki savācās kaktos un runāja par to, tomēr neviens par to nerunāja oficiāli, jo tas bija pārāk dīvaini,” teica Kelozs.

Šodien, pateicoties šo zinātnieku novatoriskajam darbam, astronomiem ir izdevies atklāt jau 4000 eksoplanētu un miljardiem zvaigžņu, kuras varētu apriņķot planēta.

Kāda ir sajūta kļūt par Nobela prēmijas fizikā laureātu ceturtdaļu gadsimta pēc atklājuma?

“Es joprojām elpoju. Tā ir laba zīme,” uz jautājumu atbildēja Kelozs.

Jau rakstīts, ka pusi balvas saņems Džeimss Pīblss, kuram ir Kanādas un ASV dubultpilsonība, bet otru pusi Mišels Majors un Didjē Kelozs.

Foto: AP/Scanpix

Pīblss apbalvots par "teorētiskiem atklājumiem, kas veicināja mūsu sapratni par to, kā Visums attīstījās pēc Lielā sprādziena", preses konferencē pavēstīja akadēmijas ģenerālsekretārs Jērans Hānsons.

Majors un Kelozs apbalvoti par eksoplanētas atklāšanu 1995. gada oktobrī orbītā ar Saules tipa zvaigzni mūsu galaktikā.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu