Padome: 2020. gada budžeta izdevumiem vajadzētu būt par gandrīz 95 miljoniem eiro mazākiem

Viņa prezentēja padomes sagatavoto Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu par valsts budžetu 2020.gadam, kas sagatavots pirms piektdien, 11.oktobrī, gaidāmā valdības gala lēmuma par nākamā gada budžetu.

Pēc Šteinbukas teiktā, lai arī iepriekš eirokomisārs Valdis Dombrovskis (JV) Latvijas 2020.gada budžeta projektu novērtējis kā atbilstošu Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas normām, Fiskālās disciplīnas padome nākamā gada budžetu vērtēja, ņemot vērā Latvijas likumu, kas attiecībā uz fiskālo disciplīnu ir striktāks.

"Saskaņā ar Latvijas fiskālās disciplīnas normām, 2020.gada budžeta izdevumiem vajadzētu būt par 94,6 miljoniem eiro mazākiem," pauda Šteinbuka un piebilda, ka tikai valdība var lemt - ņemt vērā šo ieteikumu vai neņemt.

Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padomes locekle uzsvēra, ka kopumā Latvijas fiskālā disciplīna uz citu ES valstu fona ir vērtējama kā laba, sevišķi, ja vērtē valsts parāda apmēru pret iekšzemes kopproduktu (IKP). "Ar mūsu valsts parāda apmēru viss ir kārtībā. Arī vispārējā valdības budžeta bilance pēdējos gados ir labāka nekā vidēji eirozonā un ES," informēja Šteinbuka.

Neskatoties uz to, Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību aktīvāk domāt par "drošības spilvenu", ņemot vērā nenoteiktību ārējos tirgos. Šteinbukas ieskatā, šā gada jūnijā apstiprinātās ekonomikas izaugsmes prognozes 2020.gadam iespējams būs jāpārskata, par ko jau tagad brīdina atsevišķi ekonomisti.

"Būtu jāveido "drošības spilvens", lai sagatavotos lēnākai ekonomikas izaugsmei. Valdībai vajadzētu piesaistīt analītiķus budžeta un ekonomikas politikas veidošanā, lai kopīgi izstrādātu pasākumu plānu ekonomisku svārstību apstākļos," sacīja Fiskālās disciplīnas padomes eksperte.

Viņa atgādināja, ka 2016.gadā izdevās izstrādāt budžetu ar pārpalikumu, turpretī turpmākajos gados budžets tika gatavots ar deficītu, neņemot vērā, ka ekonomikas izaugsme pārsniedza 4%.

"Tajā laikā ekonomika strādāja uz sava potenciāla robežas, tāpēc palielināt deficītu nebija īpaši liela pamatojuma. Tas noveda pie tā, ka radās liels pieprasījums pēc darbaspēka un auga algas, kas apsteidza produktivitāti, radot dažādus riskus. Labi, ka inflācija saglabājās zema un ekonomikas pārkāršanas iespējas bija ierobežotas," klāstīja Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padomes pārstāve atzinīgi izteicās par valdības centieniem 2019.gada un 2020.gada budžetos ievērot fiskālās disciplīnas prasības, kā arī turpmākajos gados plānojot pakāpenisku budžeta deficīta samazinājumu.

Šteinbuka arī atzinīgi izteicās par valdības plāniem 2020.gada budžetā mazināt nevienlīdzību zemāk atalgoto strādājošo vidū, palielinot neapliekamo minimumu straujāk, nekā iepriekš plānots. Tomēr, Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā, ierobežotās budžeta iespējas liedz straujāk uzlabot sociālo pabalstu sistēmu trūcīgajiem.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.