IZM: Mazākumtautību skolām un latviešu skolām ir līdzīgas problēmas

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Skola. Ilustratīvs attēls.
Skola. Ilustratīvs attēls. Foto: Paula Čurkste/LETA

​Mazākumtautību skolās steidzami ir jārisina tādi paši jautājumi kā skolās ar latviešu mācību valodu - pedagogu trūkums, zemais pedagogu atalgojums un aktuālu mācību materiālu nodrošinājums, vakar tika secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēdē.

Pēc IZM sniegtās informācijas, izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) sēdē informēja, ka vispārējā izglītībā mācās nedaudz vairāk nekā 206 000 skolēnu, no tiem apmēram 58 000 mācās mazākumtautību programmās.

Raksturojot mācības valsts valodā, IZM uzsver, ka no šī mācību gada pirmsskolas posmā bērniem no pusotra gada vecuma līdz piecu gadu vecumam latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībās un ikdienas saziņā sekmē katru dienu.

Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībās galvenais saziņas līdzeklis esot latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei. Pamatskolās mācību satura apguve valsts valodā notiek 50% vai 80% apjomā, savukārt vidusskolā notiek pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.

Izglītības kvalitātes kontekstā, runājot par skolēnu sekmēm, ministre pievērsa uzmanību tendencei, ka skolēnu snieguma rādītāji nemainās vai pat nedaudz pasliktinās visā Eiropā, tāpat trūkstot modernas pedagogu, kā arī vecāku izglītošanas sistēmas.

IZM stāstīja, ka Konsultatīvās padomes sēdē ministrijas pārstāvji iepazīstināja padomi ar topošo izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas ļaus novērtēt reālo izglītības programmu īstenošanas efektivitāti, izsekojot izglītības ceļam no pirmsskolas līdz pat nokļūšanai darba tirgū.

"Iegūtie dati kalpos par pamatu izglītības sistēmas uzlabošanai, tostarp mazākumtautību skolās. Monitorings ietvers dažādus - gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus kritērijus, piemēram, bērnu sniegumu starptautiski salīdzināmā griezumā," uzsvēra ministrijā.

IZM plāno, ka jaunā izglītības kvalitātes monitoringa rādītāji pakāpeniski tiks publiskoti, sākot ar 2020.gadu.

IZM sacīja, ka, lai rastu efektīvāku problēmu risinājumu, Šuplinska aicināja mazākumtautību skolu pārstāvjus līdz nākamajai sēdei, kas plānota novembrī, iesniegt savu redzējumu par to, kādam jābūt mūsdienīgam mācību materiālu nodrošinājumam, tostarp gan materiāliem latviešu valodas apguvei, gan digitāliem mācību līdzekļiem.

Tāpat IZM pastāstīja, ka padomes locekļi šodien vienojās konstruktīvi sadarboties, jo visiem ir vienots mērķis - nodrošināt labākas izglītības iespējas bērniem mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē.

Konsultatīvajā padomē kā eksperti piedalījās valsts institūciju, izglītības iestāžu un arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, savukārt skolēnu vecākus pārstāvēja Poļu biedrības, Starptautiskās Romu apvienības, Rīgas Ebreju kopienas un biedrības "Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija" pārstāvji.

Ministrijā norādīja, ka padomes darbības mērķis ir atbalstīt dialogu starp izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību, kā arī veicināt kvalitatīva izglītības procesa īstenošanu izglītības iestādēs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu