Kariņš aicina mazāk strīdēties par politiķu dotajiem solījumiem, bet koncentrēties uz to pakāpenisku izpildi (16)

Šodien valdība izskatīja 2020.gada budžetu un ar to saistītos jautājumus. Sēdes laikā izskanēja izglītības darbinieku aicinājumi pildīt tos solījumus, kas ir ierakstīti likumos vai Ministru kabineta noteikumos.

Uzklausot pārmetumus par solījumu nepildīšanu, Kariņš sēdes laikā atzina, ka viņš šajos deviņos mēnešos ir iemācījies to, ka ir tikuši pieņemti dažādi noteikumi un likumi, kurus politiķi nespēj izpildīt.

"Mums vajadzētu atcelt visus likumus, kurus nevaram pildīt, lai nebūtu pārmetumu, ka tos nepildām. Visu laiku izskan pārmetumi, ka netiek pildītas kādas likumu normas, tad varbūt tās jāmaina, lai darbs varētu ritēt bez trokšņa, bet pēc būtības. Es negribu apņemties kaut ko, ko nevarēsim īstenot," uzsvēra Kariņš.

Pēc valdības sēdes aicināts komentēt, cik nopietni tika domāts iepriekš paustais, Ministru prezidents atzina, ka viņš to bija paudis retoriski, jo premjeram šajā jautājumā nav kategoriska uzstādījuma.

"Mēs sastopamies ar lielu izaicinājumu, kad iepriekšējās valdības un Saeimas ir pieņēmušas dažādas apņemšanās, bet ierobežotu līdzekļu dēļ to nav iespējams īstenot. Grūtības rada tas, ka grupas, kas likumos ir panākušas savu, pārmet, ka kaut kas netiek pildīts, nemaz neanalizējot, vai tas ir iespējams," stāstīja premjers.

Viņa ieskatā, sarunās par budžetu vajadzētu nolikt pie malas ar naudu saistītus solījumus, jo tad būs mazāk pārmetumu. "Patlaban šķēržam laiku pārmetumiem, nevis runājam par to, kas ir svarīgi," sacīja Ministru prezidents.

Vienlaikus Kariņš piebilda, ka dotos solījumus arī nevajadzētu uztvert traģiski, kā piemēru minot gadiem seno solījumu zinātnei nodrošināt finansējumu 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mēs saprotam, ka zinātnei vajag papildus finansējumu, bet gadu no gada pamazām pieaudzējot līdzekļus mēs līdz tam nonāksim," skaidroja Kariņš, piebilstot, ka nebūtu prātīgi no likuma izņemt atrunu, ka zinātnes finansējumam jāsastāda 1,5% no IKP, jo pretējā gadījumā var rasties iespaids, ka zinātne valstī nav svarīga.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.