Analītiķi: Nākamā gada valsts budžetā iekļautā ekonomikas izaugsmes prognoze ir ļoti optimistiska

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka valdības darbs pie 2020.gada budžeta veidošanas ritēja pat raitāk, nekā varēja prognozēt, taču bija neveikla budžeta veidošanas komunikācija.

"Partijas arī šoreiz daudz neriskēja izvērst pārmērīgu konfrontāciju, bet aizkulisēs vienojās par uzstādījumiem. Neveiklākais šoreiz ir drīzāk budžeta veidošanas komunikācija, jau no paša sākuma piesakot budžetu kā lielāko vēsturē, un tad turpinot komunicēt no aizsardzības pozīcijām, nepārtraukti mēģinot pamatot kādēļ nav iespējams izpildīt vienu vai otru solījumu," viņš sacīja.

Gašpuitis norādīja, ka tas attiecas arī "uz visai miglaino komunikāciju par nemitīgi mainīgo fiskālo telpu un veiktajām mahinācijām, lai nodrošinātu vēlamo tēriņu iekļaušanu budžetā".

"Tas nevairo uzticamību. Protams, šāds spiediens vairoja nepieciešamību pārskatīt tēriņus, kas kā pēc maģiska rokas mājiena deva rezultātus. Tas savukārt, rada jautājumus, kādēļ joprojām nav veikta sistemātiska to izvērtēšana, bet tam pieķeras vien kampaņveidīgi, kad ir jūtams spēcīgs sabiedrības spiediens. Budžeta izdevumi ir politikas instruments, tādēļ gribētos redzēt konkrētāku un izsvērtāku tālāko virzību reformu gaitā," uzsvēra Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka no vienas puses valdība ir nodrošinājusi nodokļu stabilitāti, tomēr gājiens ar akcīzes nodokli parāda, ka šāda rīcība drīzāk ir konkrētu plānu neesamība. "Lai arī prasība pēc stabilitātes ir saprotama, ir pietiekami daudz trūkumu un nepieciešamības esošo sistēmu pilnveidot. Ja diskusijas aizsāksies vien nākamgad, konkrētākas pārmaiņas labākajā gadījumā būs vien iespējamas 2021.gadā," teica "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis arī atzina, ka Eiropas kontekstā Latvija būtiski atpaliek sabiedrisko institūciju kvalitātē. To efektīvs darbs ir izšķirīgs ekonomikas un arī sabiedrības attīstībai, tādēļ sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības finansiālā stiprināšanai ir jābūt daudz nopietnākai.

"Kas pietrūkst? Jau kuro gadu iztrūkst konkrēta virzība finansējuma palielināšanai izpētei un attīstībai. Esošais finansējums būtiski atpaliek no Nacionālajā attīstības plānā noteiktā līmeņa - 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas tāpat būtu par maz, lai spētu pat būtiski pietuvoties pasaules labākajām ekonomikām. Joprojām vairāk dominē īstermiņa intereses. Tajā pašā laikā ir atzinība par visai principiālo pieeju nepalielināt deficītu. Tomēr, ņemot vērā lejupslīdes tendences, jābūt gataviem operatīvi reaģēt uz notiekošo un balstīt ekonomiku. Budžetā iekļautā izaugsmes prognoze 2,8% ir ļoti optimistiska," sacīja Gašputis.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā nedz budžets, nedz tā izstrādes process šogad būtiski neatšķiras no iepriekšējiem gadiem.

"Labā lieta noteikti ir tā, ka budžets ir savlaicīgi sagatavots, lai gan situācija bija pietiekami sarežģīta un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās mazināja iespējas budžetā. Tāpat ļoti labi ir tas, ka ir turēts solījums un nākamā gada budžetā nav pārsteigumu nodokļu jomā. Tas dod cerību, ka arī nākamo nodokļu reformu būs laiks pietiekami izsvērti izdiskutēt. Arī iepriekšējos gados aizsāktā prakse par izdevumu pārskatīšanu, manuprāt, ir ļoti uzteicama, jo skaidrs, ka visas budžeta vajadzības tikai ar ekonomikas izaugsmi vai nodokļu palielinājumu tuvākajos gados mēs realizēti nespēsim. Tādēļ šī pieeja noteikti jāturpina īstenot arī turpmākajos gados," sacīja Āboliņš.

Tajā pašā laikā, runājot par negatīvo, bankas "Citadele" ekonomists atzīmēja nespēju pildīt iepriekšējos solījumus, piemēram, par mediķu algu pieaugumu, kā arī plānoto investīciju izdevumu samazinājumu, kas nākamgad varētu nozīmēt nelielu kritumu Latvijas būvniecības nozarē kopumā. Tāpat ir bijusi neveiksmīga atsevišķu jautājumu komunikāciju, piemēram, par nepietiekamu sodu iekasēšanu no foto radariem un nākamā gada pedagogu algu pieauguma pretstatīšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas plāna izpildei. "Tie ir tehniska līmeņa jautājumi, kas sabiedrībā rada neizpratni, bet kam noteikti nevajadzētu noteiktu kopējo politiku," sacīja Āboliņš.

Viņš minēja, ka nelielas bažas rada arī tas, ka fiskālā telpa nākamā gada valsts budžetā rasta pārdalot naudu starp pašvaldībām un valsti, kā arī atliekot investīciju projektus. "Vēlme pārlikt uz pašvaldībām "Rīgas satiksmes" radīto negatīvo fiskālo ietekmi ir saprotama, bet tik būtiskas izmaiņas pašvaldību finansējumā var radīt negaidītus rezultātus, piemēram, citu investīciju projektu atlikšana, kas vēl vairāk negatīvi ietekmētu būvniecības nozari," teica Āboliņš.

Tāpat viņš atzina, ka nelielas bažas rada valsts budžeta ekonomikas izaugsmes prognozes, kas varētu būt nedaudz optimistiskas. "Kopš vasaras, kad sākās valsts budžeta izstrāde, īstermiņa ekonomikas rādītāji gan Latvijā, gan Eiropā un citviet pasaulē ir bijuši sliktāki, nekā gaidīts, savukārt riksi ir auguši. Diemžēl iepriekšējos divos labas izaugsmes gados esam izmantojuši visas iespējamās atkāpes budžeta deficīta palielināšanai un šobrīd mums nav iespējas to palielināt. Tieši pretēji, nākamā gada budžeta ietvaros esam spriesti mazināt deficītu brīdi, kad ekonomikas izaugsme jau tāpat bremzējas," atzina bankas "Citadele" ekonomists.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.