Zīle atturīgs par iespēju kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle piedalāsTiesībsarga biroja rīkotajā publiskajā diskusijā "Patstāvīgo iestāžu neatkarība v. politiskā griba Satversmes 58.panta kontekstā" par patstāvīgo un neatkarīgo iestāžu politizācijas riskiem.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) atturīgi vērtē savas iespējas kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Zīle uzskata, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu ir iespējams atrast Latvijā un pretendentam vajadzētu būt baņķiera pieredzei.

Kā šonedēļ Briselē žurnālistiem sacīja politiķis, jau agrāk, komentējot runas par viņu šajā amatā, viņš ir izteicies, ka nav profesionāls futbolists, kuru varētu pārdot uz citu futbola klubu. "Tas nav nopietni šinī situācijā. Es palikšu tur, kur es esmu tagad ievēlēts, un laiks rādīs, kā tās lietas ies," sacīja EP deputāts. Politiķis vērsa uzmanību, ka līdzīga situācija bija pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kad tika izteikti minējumi par iespēju viņam ieņemt Ministru prezidenta amatu.

Vaicāts, vai izslēdz iespēju kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu savākti nepieciešamie deputātu paraksti, Zīle norādīja, ka pie viņa deputāti nav vērsušies ar savāktiem parakstiem par viņa kandidatūras virzīšanu.

Eiroparlamentārietis uzskata, ka šajā situācijā viņam neesot iespējams kandidēt, ņemot vērā apstākļus, kad koalīciju veido piecas partijas un kad Latvijas Bankas vadītājam ir jābūt lielam Saeimas vairākumam, lai varētu saņemt atbalstu nepieciešamo likuma grozījumu veikšanai. "Ja būs kaut kā citādāk, tad skatīsimies, bet pašlaik tiešām domāju, ka tam ir jābūt finanšu jomas profesionālim, - un tādi Latvijā ir," pauda Zīle.

Reizē eiroparlamentārietis norādīja, ka viņam un nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ir "ārkārtīgi svarīgi", lai Latvijas Banku vadītu profesionāli atbilstoša persona, kura to darītu politiski neitrāli. Zīle norādīja, ka viņam nepatīk pašreizējais šī jautājuma process, kā notiek kandidatūru apspriešana, lai gan oficiālas sarunas nenorisinās. Publiski izskanējušie kandidāti tiek "izmantoti spēlē", piebilda politiķis.

Kā ziņots, VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars apgalvo, ka Zīles kandidatūra Latvijas Bankas vadītāja amatam netiek apspriesta. "Mēs neesam pieteikuši savus kandidātus. Ja jautājums ir par Robertu Zīli, tad tās ir baumas, un tāds variants netiek apspriests," teica politiķis.

Līdzīgi Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) apgalvo, ka līdz šim koalīcijas partneri vēl neesot pārrunājuši iespējamos kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam, bet par to tiks runāts, tiklīdz būs pieņemts 2020.gada budžets.

Tikmēr neformāli partijas jau sākušas apspriest pretendentus Latvijas Bankas prezidenta amatam, kurā Ilmāra Rimšēviča pilnvaras beigsies šā gada 21.decembrī. Kā rakstīja "Latvijas Avīze", opozīcijā esošās "Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs prognozējis, ka ne Saeima, ne koalīcija nespēs vienoties par kopīgu kandidātu, paredzot, ka lielākās izredzes ieņemt amatu esot Zīlem vai Latvijas Bankas padomes loceklim Mārtiņam Kazākam.

Tāpat pretendentu lokā tiek minēts, piemēram, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdis Uldis Cērps, kurš darba gaitas turpināja finanšu institūcijās ārpus valsts, Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze, kurš iepriekš bija Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Zīle laikrakstam savas iespējas vadīt LB vērtējis atturīgi, vien norādot, ka viņa kandidatūra esot izteikti politiska, kas pats par sevi nebūtu šķērslis, minot piemērus no citu valstu pieredzes. Viņaprāt, svarīgi ir nodrošināt, lai LB prezidents ir neatkarīgs lēmumu pieņemšanā un spējīgs profesionāli un aktīvi strādāt Eiropas Centrālās bankas padomē.

Tāpat esot būtiski, lai ne tikai visas valdības partijas spētu vienoties par vienu kandidātu, bet viņam būtu arī kādas opozīcijas partijas atbalsts, "jo koalīcija ir pretrunīga un tā nevar nodrošināt stabilu vairākumu uz ilgu laiku". Viņaprāt, ļoti slikti būtu, ja valdības partijas nespētu vienoties un iniciatīvu LB prezidenta izvēlē pārņemtu opozīcija.

Uz augšu