Bordāns: Atliekot valsts finansējuma palielināšanu partijām, jumts turpinās tecēt un grīda pūt

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Atliekot valsts finansējuma palielināšanu partijām, jumts turpinās tecēt, bet grīda turpinās pūt, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Ministrs uzskata, ka 30 gadu laikā uz esošā modeļa bāzes partijas nav spējušas izveidoties. "Tās ir kļuvušas par kabatas partijām tiem, kam ir nauda," teica Bordāns.

Partijām saņemot neatkarīgu finansējumu, tās veidos neatkarīgu politiku, uzsvēra ministrs. Viņaprāt, tādā situācijā arī cilvēkiem būs patīkamāk nākt darboties partijās.

Atliekot valsts finansējuma palielināšanu, "jumts turpinās tecēt un grīda turpinās pūt", pauda politiķis.

Jau vēstīts, ka valdība aizvadītajā otrdienā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredzēti, lai mazinātu partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā tiks samazināts fizisko personu ziedojumu, biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais limits - no 50 līdz 12 minimālajām mēnešalgām, proti, no 21 500 eiro līdz 5160 eiro.

Likumprojekts arī paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju - 4,5 eiro par katru iegūto balsi, kā arī 0,5 eiro par katru iegūto balsi pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 

Politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, papildus piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro katru gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Likumprojekts nosaka, ka kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro. 

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības, kas ilgākas par 90 dienām.

13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk - 800 000 eiro - pienāksies partijai "Saskaņa", bet vismazāk partijai "Jaunā Vienotība" (JV), kura varētu saņemt 416 535 eiro.

TM veiktie provizoriskie aprēķini liecina, ka "Saskaņa" 2020.gadā saņems 800 000 eiro, "KPV LV" - 643 369 eiro, "Jaunā konservatīvā partija" - 626 420 eiro, partiju apvienība "Attīstība/Par!" - 586 964 eiro, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība - 489 163 eiro, bet JV - 416 535 eiro.

No Saeimā neievēlētajām partijām visvairāk saņemtu "Latvijas reģionu apvienība" - 169 371 eiro, tai seko "Latvijas Krievu savienība" ar 136 336 eiro, bet sarakstu noslēdz "Progresīvie", kam 2020.gadā pienāktos 106 203 eiro.

Uz augšu