Pēc tam, kad pierims tagadējie finanšu sistēmas satricinājumi, valstī būtu jāizstrādā skaidra un vienota metodoloģija banku risku uzraudzības kritērijiem, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē sacīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.
"Būtu jāizstrādā konkrēta metodoloģija, lai tirgus spēlētājiem būtu skaidri spēles noteikumiem, jo bankas patlaban bieži vien pat nezina, par ko tiks vai var tikt sodītas. Patlaban Latvijā nav skaidri noteikti kritēriji un jebkurā laikā par jebko no A līdz Z var tikt pieņemts lēmums, ka tas nav pieļaujami," sacīja Beļavskis.
Viņš piebilda, ka pagaidām ir gadījumi, kad investīcijas tiek "padzītas" no valsts, jo bankas nesaprot, kā tās "sapakot" tā, lai vēlāk nerastos problēmas. Šobrīd tiek uzskatīts, ka viss, kas nāk no Austrumiem vai tālākām valstīm, ir slikti.
Beļavskis norādīja, ka šāda situācija atsaucas uz konkurētspēju, kā arī negatīvi ietekmē zema riska biznesu.
Pēc viņa sacītā, patlaban Latvija ir pilnībā "ciet" jebkādām ārvalstu investīcijām, jo nav skaidrības, kas notiek.
"Banku uzraudzība nav pārāk stingra, jo noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanā nekas nevar būt pārāk stingrs. Pietrūkst metodoloģijas par kritērijiem," uzsvēra Beļavskis.
Kā piemēru viņš minēja ceļu satiksmes noteikumus, kas skaidri nosaka, kā jābrauc un kāds būs sods, ja neievēros kādu noteikumu. "Savukārt finanšu sistēmā nereti šie noteikumi ir šādi - jūs brauciet, bet mēs paskatīsimies, kas notiks. Bankām tomēr skaidri jāzina - te ir zaļš, te dzeltens, te sarkans un kas draud, ja kaut ko no tā pārkāpj. Tāpat skaidri jāzina, kas sekos tad, ja kādā vietā nogriezīsies pa labi, vai pa kreisi - vai tas ir atļauts, vai ne, kas par to draud," sacīja Beļavskis.
Bankas "Citadele" vadītājs arī piebilda, ka bankas politika nav pakļauta riskam strauji mainīties, kā arī bankā ir daudz brīvas naudas, kuru varētu izsniegt aizdevumos - aptuveni miljards eiro. Beļavskis informēja, ka kopš 2018.gada beigām bankas kredītportfelis palielinājies par 93 miljoniem eiro jeb 7%.
"Ļoti vēlamies augt un būtiski palielināt aktīvu apmēru, bet nav izslēgts, ka tas saistīsies arī ar kāda citas bankas, piemēram, "ABLV Bank" vai citas, kredītportfeļa iegādi nākotnē, kas tautsaimniecībā neko būtisku nemaina un jaunu naudu neienes. Ilgtermiņā Baltijas valstīs ir gaidāma tikai izaugsme, pat ja būs kāda ekonomikas recesija, tas netiks uzskatīts par trauksmi un banka turpinās īstenot līdzšinējo politiku," sacīja Beļavskis.
Jau ziņots, ka bankas "Citadele" peļņa šogad pirmajos sešos mēnešos bija 18,869 miljoni eiro, kas ir par 49,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Savukārt bankas "Citadele" grupas peļņa samazinājās par 9,9% un šogad pirmajā pusgadā bija 16,214 miljoni eiro.
Bankas "Citadele" aktīvi 2019.gada 30.jūnijā bija 2,973 miljardu eiro apmērā, kas ir par 27,6% jeb 643,091 miljonu eiro vairāk nekā 2018.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 2,33 miljardi eiro. Savukārt bankas grupas aktīvi jūnija beigās bija 3,266 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7% jeb 213,646 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.
Koncerna kredītportfeļa apmērs 2019.gada jūnija beigās bija 1,488 miljardi eiro. 2019.gada pirmajā pusgadā jaunos aizdevumos piešķirti 285 miljoni eiro, tostarp piešķirto kredītu apmērs Baltijas privātpersonu un mazā biznesa segmenta klientiem sasniedza 156 miljonus eiro, bet korporatīvajiem klientiem piešķirtais aizdevumu apmērs veidoja 129 miljonus eiro (pārsvarā Latvijā un Lietuvā).
2015.gada 20.aprīlī "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (iepriekš Privatizācijas aģentūra) pabeidza valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora "Ripplewood" meitaskompānijai ASV "RA Citadele Holdings LLC" un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas 75% plus vienas akcijas īpašnieku. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) īpašumā saglabājusi 25% mīnus vienu bankas akciju.
Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2019.gada jūnija beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā.
