Pieci mēneši ar Zelenski

Annija Vīnkalna
, Ārvalstu ziņu redaktore
CopyLinkedIn Draugiem X
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Foto: AFP/SCANPIX

Trešdien, 16.oktobrī, Latvijā viesosies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tā būs viena no viņa pirmajām ārvalstu vizītēm. Gatavojoties šim notikumam, portāls TVNET atskatās uz Zelenska pirmajiem mēnešiem prezidenta amatā. Interesantu pavērsienu nav trūcis.

Zelenskis amatā aizvadījis vien piecus mēnešus, taču Ukrainas prezidenta loma viņam bija ierasta jau vairākus gadus pirms tam - viņš spēlēja valsts galvu populārajā komēdijseriālā "Tautas kalps".

Tā vēlāk tika nosaukta arī viņa partija, kura jūlijā notikušajās Ukrainas parlamenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja un nodrošināja Zelenskim lielu ietekmi arī pār likumdevēju. Priekšvēlēšanu laikā par Zelenska programmu, uzskatiem un plāniem bija zināms pavisam maz. Un nevar teikt, ka arī pašlaik viņš ir kā atvērta grāmata.

Prezidents no seriāla

Zelenskis ir aktieris, komiķis, režisors un scenārists. Politikā viņš ienāca 2018.gada nogalē, kad paziņoja, ka kandidēs Ukrainas prezidenta vēlēšanās.

Zelenskis spēlēja galveno lomu seriālā "Tautas kalps" - vēstures skolotāju, kura dusmīgā tirāde par valstī valdošo korupciju tiek slepus nofilmēta un kļūst par interneta hītu. Skolēni savāc naudu reģistrēšanās maksai prezidenta vēlēšanās. Jaunizceptā interneta sensācija negaidīti uzvar vēlēšanās.

Iespējams, ka nesatricināmi ideālistiskā, pat naivā prezidenta loma Zelenskim palīdzēja uzvarēt vēlēšanās.

Šovmeņa karjeru Zelenskis uzsāka 17 gadu vecumā, pievienojoties komēdijas trupai Krivijrihā. 2003.gadā viņš nodibināja kinostudiju "Kvartal 95", kuras apgrozījums ir vairāki miljoni eiro gadā. Seriāls "Tautas kalps" tika demonstrēts telekanālā "1+1", kas pieder oligarham Igoram Kolomoiskim. Zelenskim pārmestas pārlieku ciešas attiecības ar Kolomoiski, kurš Ukrainā apsūdzēts lielu naudas summu atmazgāšanā caur "PrivatBank"; Zelenskis to noliedz.

Zelenskis un Donbass

Zelenska prezidentūras augstākais punkts līdz šim bija veiksmīgā gūstekņu apmaiņa ar Krieviju formātā "35 pret 35". Atbrīvoto Ukrainas pilsoņu vidū ir režisors Oļehs Sencovs, kā arī 24 ukraiņu jūrnieki, kurus Krievija pagājušā gada novembrī sagūstīja Kerčas šaurumā.

Zelenskis toreiz paziņoja, ka viņam bijusi telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ka ir izpildīta pirmā posma vienošanās, lai izbeigtu karu Donbasā.

Taču Zelenska "medusmēnesis" drīz vien beidzās - ar paziņojumu, ka Ukraina piekritusi tā dēvētajai "Šteinmeiera formulai", lai pieliktu punktu konfliktam Donbasā. Mērķis, protams, ir atbalstāms, bet tā sasniegšanas līdzekļi noveda pie protestiem Kijevā.

"Šteinmeiera formula" paredz prokremlisko separātistu kontrolētajos Austrumukrainas reģionos sarīkot vēlēšanas. Vēlēšanu laikā atsevišķiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem ar likuma spēku tiktu piešķirts pagaidu īpašais statuss, kas tiktu pagarināts pēc tam, kad EDSO būtu atzinusi, ka vēlēšanas norisinājās atbilstoši EDSO un starptautiskiem demokrātisku vēlēšanu standartiem. Pirms vēlēšanām Krievijas bruņotajiem spēkiem un Maskavas atbalstītajiem separātistiem šī teritorija ir jāpamet un Ukrainai ir jāatgūst kontrole pār savu austrumu robežu.

Vislielāko Ukrainas pretestību izraisījis tieši punkts par pastāvīgu īpašo statusu separātistu sagrābtajiem reģioniem.

intervijā portālam TVNET norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Māris Andžāns, Donbasa vēlēšanās noteikti uzvarēšot prokrieviskie spēki, kuru pārvalde iegūšot starptautisku leģitimitāti. "No turienes jau sen prom ir nacionālistiski noskaņotie ukraiņi," saka pētnieks.

Lai arī "Šteinmeiera formula" ir sabiedrībā nepopulāra, tā tomēr potenciāli varētu rezultēties ar Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderu tikšanos "Normandijas četrinieka" formātā - Krievija iepriekš izteikusies, ka ar Zelenski netikšoties, kamēr Ukraina nebūs gatava pieņemt "Šteinmeiera formulu". Iespējams, ka turpmākā notikumu attīstība pieliks punktu karadarbībai Austrumukrainā, bet vienlaikus nolems Ukrainu palikšanai Krievijas orbītā.

Bēdīgi slavenā telefonsaruna ar Trampu

Zelenskis negribot pamanījās iekulties aizokeāna skandālā, kad trauksmes cēlājs Savienotajās Valstīs iesniedza sūdzību par ASV prezidenta Donalda Trampa izturēšanos 25.jūlija telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu. Baltā nama publicēto sarunas atrferējumu latviešu valodā var izlasīt šeit.

Zelenskis vēlāk žurnālistiem sacīja - viņš esot domājis, ka Baltais nams publicēs tikai Trampa teikto.

Telefonsarunā Tramps mudina Zelenski veikt konkrētas izmeklēšanas Ukrainā. Neilgi pirms sarunas ASV bija iesaldējusi palīdzību Ukrainai 400 miljonu dolāru apmērā, bet zvana laikā saruna ievirzījās par Ukrainas gatavību iepirkt no ASV "Javelin" raķetes aizsardzības nolūkiem.

Telefonsarunas dēļ demokrāti pret Trampu ierosināja impīčmenta izmeklēšanu. Savukārt Zelenskim nācās taisnoties, ka neviens nevarot viņu ietekmēt.

Zelenska iepriekšējā viesošanās Latvijā

Zelenskis vienreiz jau ticies ar Latvijas valsts galvu - bijušais prezidents Raimonds Vējonis klātienē viesojās Zelenska inaugurācijā.

Taču interesanti, ka Zelenskis 2017.gadā vēl pavisam neformāli, vienkārši kā aktieris un komiķis viesojās Rīgā un sniedza interviju vietējam "YouTube" kanālam. 

Tā bija gana izklaidējoša: Zelenskis (kurš tolaik bija Ukrainas prezidents tikai seriālā) gan mēģināja pateikt dažus vārdus latviski, gan arī dalījās savās diezgan plašajās zināšanās par Latvijas labumiem. Toreiz Zelenskis intervijā klāstīja, ka viņa seriāls "Tautas kalps" neesot mēģinājums gāzt varu valstī, bet tikai politiska satīra un humors.

Savukārt trešdien Zelenskis Rīgā viesosies oficiālā vizītē, kurā viņu pavadīs Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska. Zelenskis vizītes laikā tiksies ar amatpersonām un ukraiņu diasporu, apmeklēs Okupācijas muzeju un atklās piemiņas plāksni, kā arī piedalīsies citās norisēs.

Zelenskis tiksies ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu. Plānots, ka prezidenti pārrunās abu valstu attiecības, Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības, kā arī apspriedīsies par Triju jūru iniciatīvu.

Vizītes noslēgumā viņš Rīgā, Antonijas iela 6, atklās piemiņas plāksni, godinot pirmās Ukrainas Tautas Republikas diplomātiskās misijas Rīgā izveidi 1920.gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu