Skatītājiem kopumā tiks piedāvātas sešpadsmit dažādu žanru kinofilmas, sākot ar mākslas un dokumentālajām un beidzot ar vēsturiskajām un piedzīvojumu filmām, kā arī latviešu kino, kas tika iekļauts pagājušajā gada "Riga IFF" programmā.

Viedtelevīzijā būs skatāma latviešu filmu izlase, kā arī pēdējo gadu izcilākās Eiropas un visas pasaules kinofilmas – "Baisās pasakas", "Ismaēla rēgi", "Komūna", "Lēdija Makbeta", "Nebeidzamā dzeja", "Telma" un "Ūteija, 22. jūlijs".

Tikai lietotnē LMT straume būs iespēja noskatīties ASV melno komēdiju "Cīsiņsuns", ungāru vēsturisko drāmu "Saulriets" un norvēģu dokumentālo filmu "Skats no balkona".

Rīgas Starptautiskais kino festivāls šogad notiks no 17. līdz 27. oktobrim. Visas minētās filmas LMT mājas viedtelevīzijā var skatīties jau no šodienas.

Ārzemju filmas

"Baisās pasakas". Režisors: Matteo Garrone (Fantāzijas piedzīvojumu filma).

Reiz tāltālā zemē dzīvoja karaliene, kas tik ļoti vēlējās bērnu, ka bija gatava ziedot visu; princese, kas ilgojās apprecēties ar spēcīgu un skaistu princi; un karalis, kas iemīlējās noslēpumainā daiļas balss īpašniecē... Varētu domāt, ka šo stāstu turpinājumi ir viegli paredzami, taču Mateo Garones (Gomorra) pasaka pieaugušajiem ir negaidītu pavērsienu pilna. Smēlies iedvesmu vienā no Eiropas senākajām pasaku grāmatām, Garone aizved fantastiskā ceļojumā, kas ies pie sirds filmu Pāna labirints un Brāļi Grimmi cienītājiem. Krāšņas Itālijas ainavas tajā slēpj baisus radījumus un pārsteidzošas pārvērtības, kā arī vienu otru padomu dzīvei.

"Cīsiņsuns". Režisors: Todd Solondz. (Melnā komēdija).

Klusais ārprāts jeb lustīga eksistenciāla postaža melno komēdiju cienītājiem. "Laimes" (1998) un "Palindromu" (2004) autors Tods Solondzs atgriežas ar četriem stāstiem, kurus vieno cilvēcība, absurds, Amerika, ironija, neveiklība, mīla, nāve un… takšu šķirnes kucīte. “Daba par viņiem negādā. Mēs esam suņa vienīgie draugi.“ Kaut suns te kalpo tikai kā filtrs, caur kuru pētīt mirstīgumu un visa veida nožēlojamības banalitāti.

"Ismaēla rēgi". Režisors: Arnaud Desplechin.

Ismaēls ir kino režisors. Viņa sieva Karlota pirms divdesmit gadiem iesēdusies vilcienā Parīze–Liona un mīklaini pazudusi. Izmisīgie meklējumi nav nesuši nekādu skaidrību, tikai nostiprinājuši nekliedējamas skumjas. Nu viņam ir jauna mīļotā, viņš gatavojas uzņemt filmu par kādu noslēpumainu diplomātu-spiegu. Kad darbs jau pusē, Karlota piepeši atgriežas…

"Komūna". Režisors: Thomas Vinterberg. Dānija, Zviedrija, Nīderlande.

Eriks, arhitektūras pasniedzējs, no tēva manto lielu, vecu savrupnamu Kopenhāgenas ziemeļos. Viņa sieva Anna, pazīstama TV ziņu diktore, ierosina uzaicināt draugus kopīgi apdzīvot lielo namu. Šādi viņa cer izvairīties no garlaicības, kas sāk parādīties abu laulībā. Drīz vairākas sievietes, vīrieši un bērni ievācas viņu īpašumā, sāk pieņemt kolektīvus lēmumus, diskutē un kopā dodas peldēties uz tuvējo pludmali. Trauslā harmonija sāk plaisāt, kad Eriks iemīlas savā studentē Emmā un jaunā sieviete pievienojas komūnai.

"Lēdija Makbeta". Režisors: William Oldroyd.

Viens no pagājušā gada interesantākajiem britu kino notikumiem. Filma tapusi pēc Nikolaja Ļeskova noveles "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta", pārnesot darbību no Krievijas uz 19. gadsimta Anglijas muižu, kur kaislību un vājprāta tumšās straumes sedz stindzinoša etiķetes virskārta. Oldroida lēdija Makbeta ir spēcīgs, skaists un ziņkārīgs dzīvnieks, kuru vada dziņas un apbrīnojami spēcīgi pamatinstinkti. Filma talantīgi pakļauj, vienu mirkli liekot izjust empātiju pret nepieredzējušo meiteni, par kuru ciniski ņirgājas viņas vīrs, bet jau drīz – būt lieciniekiem slepkavībai, ko varone iesāk emociju uzplūdā, bet pabeidz ar vēsu prātu…

"Nebeidzamā dzeja". Režisors: Alejandro Jodorowsky. (Čīle, Lielbritānija, Francija. Fantāzijas filma).

Turpinājums Alehandro Hodorovska – ne vien kinorežisora, bet arī rakstnieka, dzejnieka, mūziķa, psihoterapeita un garīgā skolotāja – autobiogrāfiskajam stāstam, kas aizsākās filmā "Realitātes deja" (2013). 

Neraugoties uz tēva sašutumu, pagājušā gadsimta 40. gados Hodorovskis pamet mājas, lai īstenotu sapni kļūt par dzejnieku. Viņš iepazīstas ar māksliniekiem, kas reiz kļūs par literatūras dižgariem. Ieslīguši poētisku eksperimentu pasaulē, viņi visi dzīvo tā, kā tikai retais jelkad atļāvies dzīvot: jutekliski, autentiski, brīvi un traki. Sirreālā vizuālajā valodā pasniegta oda skaistuma un iekšējās patiesības meklējumiem.

"Saulriets". Režisors: László Nemes. (Ungārija, Francija)

1913. gads, skaistā Budapešta, Eiropas sirds. Jaunā Īrisa Leitere ierodas Ungārijas galvaspilsētā, lai kļūtu par modisti leģendārā cepuru veikalā, kas savulaik piederējis viņas mirušajiem vecākiem. Kamēr Leitera cepuru veikals tiek gatavots vissmalkāko klientu uzņemšanai, pie Īrisas pēkšņi ierodas vīrietis, kurš meklē kādu Kālmānu Leiteru. Jaunā sieviete atsakās pamest pilsētu un seko Kālmāna pēdām – vienīgajam pavedienam, kas saista viņu ar zudušo pagātni. Filma par civilizāciju krustcelēs. Eiropas progresa un tehnikas augstākajā punktā vēstures grāmatās neierakstītais jaunas sievietes ģimenes stāsts valsts varenības norieta priekšvakarā atspoguļo 20. gadsimta dzimšanu.

"Skats no balkona". Režisors: Ole Giæver. (Dokumentāla filma).

Odiseja cauri laikam un telpai, kas sākas uz režisora balkona. Gadu garš ceļojums – pilns ar absurdām, eksistenciālām, triviālām un sentimentālām domām, lai saprastu, vai iespējams aptvert… neko jau vairāk kā dzīves jēgu. Šī filma ir kā laika kapsula, kurā ievietota rietumeiropiešu ikdiena ar visiem svētkiem, atmiņām un fantāzijām, lielajiem un mazajiem jautājumiem.

"Telma". Režisors: Joachim Trier. (Norvēģija, Francija, Dānija, Zviedrija. Drāma, fantāzija).

Telma ir studente, kura pārceļas uz Oslo un iemīlas savā kursabiedrenē. Pavisam drīz viņa atklāj, ka jaunās un iepriekš nezināmās sajūtas nav tikai emocionālas, bet gan pavisam reālas – viņā parādās pārcilvēciskas spējas.

"Ūteija, 22. jūlijs". Režisors: Erik Poppe.

Šī ir pirmā spēlfilma, kas uzņemta par 2011. gada 22. jūliju, kad Norvēģiju satricināja sprādziens Oslo un tam sekojošais Andersa Bēringa-Breivīka uzbrukums Ūteijas salā, kur atradās Darba partijas jauniešu nometne. Pirmais šāviens ievada 72 minūtes garu (tieši tik ilga bija apšaude) notikumu rekonstrukciju, kas uzņemta vienā kadrā. Tajā dienā gāja bojā 77 cilvēki. Galvenā varone Kaja – meitene, kura Ūteijas asiņainajā slaktiņā mēģina meklēt savu pazudušo māsu, – ir scenārista radīts tēls, taču viņas pārdzīvotais apkopo daudzu Ūteijas traģēdijas liecinieku pieredzēto.

Raksts tapis sadarbībā ar LMT mājas viedtelevīziju.