Levits: Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pienākums zināt un lietot valsts valodu

Valsts prezidents Egils Levits

FOTO: Valsts prezidenta kanceleja

Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir no valsts valodas statusa izrietošs pienākums zināt un lietot šo valodu, otrdien grāmatas "Valoda un valsts" desmitā sējuma atvēršanas svētkos uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Politiķis pauda, ka bieži tiek runāts par to, cik daudz valsts valoda tiek lietota mūsu valstī, savukārt statistika apliecina, ka procentuāli to cilvēku skaits, kuri lieto valsts valodu, pēdējos 20 gados nav pārmērīgi audzis. Prezidents piebilda, ka tas ir samērā neparasti valstij, kur 60,5-62% iedzīvotāju valsts valoda ir dzimtā valoda. "Tas nozīmē, ka kaut kas īsti nefunkcionē ar mūsu valsts valodas vidi, un valsts valodai ir noteikta funkcija mūsu valstī," piebilda Levits.

Valsts prezidents pauda pārliecību, ka gadījumā, ja nebūtu latviešu valodas, ja 19.gadsimta otrajā pusē pilsētās un inteliģences vidū latviešu valoda būtu aizstāta ar vācu valodu, tad diez vai būtu Latvijas valsts. "Latviešu valoda ir avots un arī kauzāls iemesls, kas noveda pie Latvijas valsts izveidošanās," sacīja Levits.

Prezidents skaidroja, ka ar valodu ir saistītas vairākas neformālas, internacionālas dienas, piemēram, arī Dzejas dienas zināmā mērā ir saistītas ar valodu.

"Taču šeit es gribētu uzsvērt tieši valsts valodas nozīmi. Tātad divu vārdu savienojums - valsts valoda. Tas nozīmē, ka valodai piešķirta noteikta politiska un sociāla funkcija. Šī funkcija nozīmē to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. 15.oktobris - tā ir diena, ko es esmu piedāvājis atzīmēt kā Valsts valodas dienu. Tā ir diena, kad valsts valodai tika piešķirts konstitucionāls rangs, proti, pirmo reizi Latvijas vēsturē 1998.gada 15.oktobrī latviešu valoda tiek izcelta konstitucionālā līmenī. Mēs neesam vienīgā valsts, kur valsts valoda ir izcelta konstitucionālā līmenī, bet tādas valstis nav pārmērīgi daudz. Tas nozīmē, ka valsts valodai ir īpaša sociālā funkcija. Tā ir demokrātiskās līdzdalības valoda, un tā ir savstarpējās saziņas valoda," pauda Levits.

Pēc viņa teiktā, savstarpējās saziņas valoda ir samērā skaidrs termins, proti, mēs savstarpēji sazināmies pamatā latviešu valodā. Savukārt demokrātiskās līdzdalības valoda nozīmē to, ka mūsu demokrātiskās diskusijas, publiskās diskusijas notiek valsts valodā, un tajās var tikt iekļauti visi Latvijas iedzīvotāji.

"Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir arī no valsts valodas statusa izrietošs pienākums zināt un lietot šo valodu. Interesanti, ka ir viena valsts, kur tas ir noteikts arī konstitūcijā, proti, pienākums pilsonim zināt un lietot valsts valodu, un tā ir Spānijas konstitūcija. Spānija ir daudzvalodīga valsts un atšķirībā no Latvijas arī daudznacionāla valsts, taču ne politiski daudznacionāla. Spānijas konstitūcijā ir noteikts, ka visiem, neraugoties uz to, vai viņš ir spānis, basks vai galisietis, publiskā telpā ir jālieto spāņu valoda," stāstīja Valsts prezidents.

Viņš piebilda, ka šis valsts valodas statuss ir faktiski ietverts arī Latvijas Satversmē, interpretējot Satversmes 4.pantu un Satversmes ievadu.

"Tādēļ es domāju, ka ir svarīgi sabiedrībā izcelt tieši šo valsts valodas aspektu, kas tagad tiks turpināts arī izglītībā, līdz ar to valodas segregācija tiks ievērojami mazināta un mēs nonāksim pie tā, ka ikviens, kurš dzīvo Latvijā, prot un lieto valsts valodu. Vienlaikus, protams, jāstrādā arī pie pašas valodas, un tieši valodnieku jautājums ir, kā attīstīt valodu globālās informācijas apstākļos. Mums ir pastāvīgi jāstrādā pie mūsu valodas, lai mēs tajā varētu izteikt visu, ko gribam un domājam," uzsvēra Levits.

Uz augšu