AT plēnums vienbalsīgi atzinis, ka nav pamata Kalnmeiera atlaišanai

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs

FOTO: Zane Bitere/LETA

Augstākās tiesas (AT) plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik nav saskatāms pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai, piektdien notikušajā preses konferencē paziņoja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. 

Viņš arī apgalvoja, ka no viņa puses nekāda ietekme uz senatori Mariku Senkāni nav bijusi un viņa iepriekš paustie vārdi, ka nav pamats pārbaudes sākšanai, ir izrauti no konteksta. "Nekādi mājieni vai rīkojumi par to, kādam jābūt pārbaudes rezultātam no manas puses nav izskanējuši," uzsvēra AT priekšsēdētājs.

Lai arī preses konference bija paredzēta plkst.12, tā sākās pusotru stundu vēlāk. Bičkovičs skaidroja, ka plēnumā netika ierobežota uzaicināto personu - tieslietu ministra un paša ģenerālprokurora uzstāšanās.

Bičkovičs arī vērsa uzmanību, ka plēnuma lēmums nav "brīnumlīdzeklis visu nebūšanu atrisināšanai, bet tā uzdevums bija dot atzinumu konkrētam pārmetumu uzskaitījumam". Ņemot vērā minēto, plēnumā radās paralēlas debates par to, kā nākotnē risināt problēmas tiesībsargājošās iestādēs. Bičkovičs arī vērsa uzmanību, ka deputātu iesniegums nesaturēja iepriekš nezināmus faktus par problēmām tiesībaizsardzības iestādēs, turklāt pats Kalnmeiers jau publiski daudzas reizes ir runājis par problēmām.

Diskusijās ir redzama problemātika, piemēram, par efektīvu kriminālprocesu izmeklēšanu, darbinieku trūkumu un zemu policijas profesionalitāti, norādīja Bičkovičs.

Komentējot nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanu, AT priekšsēdētājs norādīja, ka tas nevar būt viņa vienpersonisks lēmums, proti, iniciatīva ir jāizrāda prokuroriem. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā nepastāv amatu mantošanas tiesības, sakot, ka, "protams, tas labi izklausās, ka tiek gatavots mantinieks, bet es negatavoju mantinieku". Viņš nenoliedza, ka noris sarunas par amata pretendentiem, bet uzsvēra, ka "nekādi amati un troņi netiek gatavoti".

Savukārt Senkāne norādīja, ka nav konstatējusi, ka Kalnmeiers strādā labi, bet gan to, ka nav deputātu iesniegumā minētie pārkāpumi.

Kā ziņots, 17.maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai. Sākotnēji citas koalīcijas partijas bija izvairīgas par Bordāna ierosinājumu, tomēr viņam izdevās savākt nepieciešamos parakstus, lai tiktu rosināta pārbaude par Kalnmeiera darbu.

Saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Marika Senkāne.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konsevatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).

AT senatore Senkāne pārbaudē nekonstatēja pamatu ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai tika sasaukts AT plēnums.

Tiesnese uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process. Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.

Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.

Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir "akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā".

Senkāne žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību. Tiesnese norādīja, ka par tiesnesi strādā jau ilgus gadus, tostarp darbojoties arī tiesnešu ētikas komisijā, un neuzskata, ka uz viņu varētu veikt jebkāda veida spiedienu.

Uz augšu