"Z paaudzes" jauniešu būtiskākā vēlme: gūt zināšanas par personīgo finanšu plānošanu

FOTO: Zane Bitere / LETA

2000. gadā un vēlāk dzimušajiem dzīvē pienākuši ļoti svarīgi notikumi – kamēr vieni jau ir sākuši studijas un pieaugušo dzīvi, tikmēr citiem tas vēl ir priekšā. Pieaugušo dzīve sev līdzi nes arī lielu atbildību – par visu jāatbild pašam, arī par savām finansēm, ko pirms tam, iespējams, darīja vecāki. “Z paaudzes” pārstāvji burtiski ir izsalkuši pēc zināšanām, kas attiecas uz dažādiem finanšu jautājumiem, vēsta aģentūra “Bloomberg”.

Aptuveni 75% jauniešu, kuri šogad ir beiguši vai tikai gatavojas pabeigt vidusskolu, norādījuši, ka viņi būtu priecājušies par to, ka atsevišķs priekšmets par personīgo finanšu plānošanu būtu bijusi obligāta sastāvdaļa no izglītības programmas. Jaunieši savu vēlmju sarakstā norādīja, ka labprāt plašāk uzzinātu par iespējām taupīt naudu, kontrolēt savus izdevumus, kā arī izprast nodokļu sistēmas, liecina “Experian” veiktais pētījums, kurā piedalījās 18 un 19 gadus veci jaunieši.

Aģentūra “Bloomberg” norāda, ka finanšu pratības prasmes pagājušās desmitgades ir kritušās ne tikai ASV, bet arī citur pasaulē. It īpaši tas attiecināms uz cilvēkiem vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem. Tas, savukārt, ir satraucoši, jo neprasmīgas finanšu plānošanas dēļ jauni cilvēki arvien vairāk nonāk parādu jūgā, no kura ir ļoti grūti izkļūt.

“Jaunieši parasti gūst labumu no strukturētas mācīšanās sistēmas, kā arī no tehnoloģiju un cita veida rīkiem, kas veiksmīgi izskaidro studiju kredītu, kredītkaršu, automašīnas iegādes, nodokļu, dzvīokļa īres, kā arī citus jautājumus. Tie parasti liekas viegli, bet – ar to saskaroties dzīvē, var rasties problēmas,” pauž eksperts Rods Grifins.

“Ja cilvēki pieļauj kļūdas finanšu jomā, tad reizēm ir nepieciešami pat vairāki gadi, lai no tām atgūtos. Šajā ziņā vienīgais labums – no kļūdām var mācīties,” sacīja Grifins.

Pašlaik visā pasaulē ir izteikta tendence, ka vidusskolu programmās ir priekšmets, kas attiecināms uz ekonomikas pamatiem. Tiesa, šāda veida priekšmeti ir attiecināmi uz “globālākām” tēmām, kā, piemēram, uzņēmējdarbību, ekonomikas principiem, taču tajos faktiski netiek skarts personisko finanšu plānošanas jautājums.

“Ja cilvēks agrāk savā dzīvē apgūst finanšu plānošanu, jo veiksmīgāk viņam tā var palīdzēt tālākajā dzīvē. Augstskolu studenti, kuri vidusskolas laikā ir apguvuši personisko finanšu plānošanas pamatus, visticamāk, veiksmīgāk pratīs ekonomēt naudu un spēs atmaksāt savus parādus. Lielāka ir iespējamība, ka viņi arī neiekulsies jaunos parādos, un pēc studiju beigām ātrāk būs brīvi no parādiem,” teikts 2019. gadā veiktajā pētījumā, ko veikusi Finanšu pratības un izglītības komisija.

Arī Holivuda ir pievērsusi būtisku uzmanību šai problēmai. Tā, piemēram, Eštona Kačera producētais seriāls “Going From Broke” fokusējas uz Losandželosā dzīvojošajiem mileniāļiem, kuri cieš no dažādām finansiālām problēmām. Jaunā televīzijas seriāla mērķis ir iemācīt jauniešiem apgūt to, kā tas ir - “būtu sevis paša dzīves ģenerāldirektoram”.

Kopumā aptaujas liecina, ka jauniešiem interesē ar finansēm saistītie jautājumi, it īpaši, ja tie skar viņu pašu finanses. Tikmēr mācīties par finanšu tēmu padziļinātāk ir gatavi vien desmitā daļa jauniešu, kuri, visbiežāk, savu nākotni saista tieši ar ekonomikas un finanšu sektoru.

Uz augšu