Bordāns: Augstākās tiesas plēnuma lēmums ir diskutabls

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (no kreisās) un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pirms Tieslietu padomes sēdes, kurā tieslietu ministrs Tieslietu padomes locekļiem prezentēs ieceri veidot specializētu tiesu komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanai.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka līdz ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darba vērtēšanu ir likts pamats, lai sagaidītu savādāku Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras darbu nākotnē un nākamā ģenerālprokurora un arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja izvēle notiktu "maksimāli profesionāli".

Bordāns žurnālistiem pauda viedokli, ka AT plēnuma lēmums ir "vismaz diskutabls". Plēnumā, balstoties uz senatores Marikas Senkānes secinājumiem, tika nolemts, ka pašlaik nav saskatāms pamats ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai.

"Atbilstoši Latvijas likumiem pirmo reizi tika iedarbināts šāds mehānisms. Mēs panācām, ka notiek ļoti nopietna izvērtēšana. Man ir daudz jautājumu par plēnuma atzinumā norādīto. Tomēr process ir bijis un varbūt tas būs precedents citos gadījumos. Iespējams, sagaidīsim savādāku tiesas un Ģenerālprokuratūras darbu nākotnē. Vienmēr ir nepieciešama pastiprināta kontrole, jo īpaši svarīgās institūcijās, jo, lai cik cilvēks būtu ideāls, tāpēc ir varas dalīšana, proti, lai katra no varām uzraudzītu viena otru," izteicās politiķis.

Viņš atkārtoja jau iepriekš publiski pausto, ka Valsts kontroles konstatējusi, ka prokuratūrā bijuši pārkāpumi attiecībā uz budžeta līdzekļu izlietojumu. 2015.gadā citas iestādes vadītāju, proti, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu saistībā ar VK konstatētajiem pārkāpumiem Saeima atbrīvoja no amata, uzsvēra politiķis un atzīmēja, ka Kalnmeiera gadījumā tas nav noticis.

Augstākās tiesas senatori patlaban nosaka rāmi, kāda ir reputācija ģenerālprokuroram, paziņoja Bordāns un teica, ka vēloties "noraut stopkrānu kolektīvai bezatbildībai". "Pajautājiet uzņēmējiem - ja viņiem kāds departaments vai uzņēmuma direktors nestrādā pienācīgi, tad viņu nomaina. Un tur neskatās, vai labs puisis. Visu parāda rezultāts," izteicās Bordāns.

Bordāns atkārtoja jau iepriekš pausto, ka notikušais ap Kalnmeieru radot pamatu diskusijai par ģenerālprokurora kandidāta atlases procesu un ģenerālprokurora atstādināšanas kārtību. "Mēs apskatām, kāds būtu labākais risinājums. Ja mēs saskatīsim, ka ir kāds labāks risinājums, tad mēs to piedāvāsim," uzsvēra ministrs un pieļāva, ka Tieslietu ministrija strādās pie likumu izmaiņām, lai stiprinātu Tieslietu padomes lomu.

Bordāns pauda cerību, ka līdz ar Kalnmeiera vērtēšanu ir likts pamats, lai nākamā ģenerālprokurora un arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāta izvēle notiktu "maksimāla labā un profesionālā līmenī".

Jau ziņots, ka AT plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik nav saskatāms pamats ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai.

17.maijā tieslietu ministrs Bordāns paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai. Sākotnēji citas koalīcijas partijas bija izvairīgas par Bordāna ierosinājumu, tomēr viņam izdevās savākt nepieciešamos parakstus, lai tiktu rosināta pārbaude par Kalnmeiera darbu.

Saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Marika Senkāne.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konsevatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).

Uz augšu