Avārijas brīdis

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: TVNET

Pēc dažām stundām, tieši pulksten 00.50 pasažieru autobuss iekļuva negadījumā, nolidojot no ceļa un apgāžoties. Negadījumā ievainoti tika vairāk nekā desmit cilvēki. Tatjana Antonova bija viena no diviem vissmagāk cietušajiem pasažieriem. Viņa tika izrakstīta no Igaunijas slimnīcas 7. aprīlī pēc daudzām operācijām, no kurām tikai septiņas atceras pati. 7. vieta, 7. aprīlis, septiņas operācijas. Tādi ir Tatjanas (ne)laimīgie trīs septītnieki. Bet tas ir tikai stāsta sākums, vēsta portāls "Rus.Tvnet".

2016. gada 29. janvārī, ap pulksten 00.50, Austrumviru apriņķī Igaunijā, Tartu-Valga šosejas 8. kilometrā autobuss nobrauca no ceļa un apgāzās uz sāna. Ievainoti tika 12 cilvēki, divi no tiem smagā stāvoklī - Krievijas pilsonis, kuram tika amputēta roka, un Tatjana no Rīgas.

Mediķiem izdevās izglābt viņas roku, bet šodien, pēc vairāk nekā trīs gadiem, viņu joprojām gaida regulāras operācijas un rehabilitācijas process mūža garumā.

Sarunā ar "Rus.Tvnet" viņa atsauc atmiņā tās dienas notikumus: "Tas bija nakts reiss, es devos uz kursiem. Es biju brīva no darba uz vienu dienu - piektdienu. Pirmdienas rītā man vajadzēja būt atpakaļ. Drīz pēc tam, kad aizbraucām no Rīgas, vienam pasažierim kļuva slikti. Es sēdēju pietiekami tuvu autovadītājam, man bija septītā vieta, tāpēc neredzēju, kas notika aiz muguras. Mēs apstājāmies, bija ļoti tumšs."

"Es nodomāju - nu, ceļojums ir sācies... Parasti lielie uzņēmumi vienmēr ir izstrādājuši vadlīnijas, kā rīkoties krīzes situācijās. Es biju pārsteigta, ka šoferi domāja, ka dispečers izsauks ātro palīdzību, bet dispečers domāja, ka šoferi to izdarīs. Mēs zaudējām laiku tāpēc, ka viņi nespēja vienoties par to, kurš no viņiem izsauks glābējus. Es pati neredzēju ātro palīdzību, es speciāli neatskatījos."

"Rus.Tvnet" šo jautājumu devās precizēt pie "Lux Express" - kurš izsauc ātro palīdzību gadījumā, ja autobuss avarē vai gadījumā, ja pasažierim ceļojuma laikā nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība?

"Mūsu uzņēmumam ir diennakts atbalsta serviss, tā mērķis ir sniegt visa veida palīdzību pasažieriem un šoferiem brauciena laikā. Katru reizi, kad reisa laikā rodas neparedzēta situācija, vadītājam jāsazinās ar šo dienestu, un dienests izlemj par "ātrās palīdzības" izsaukšanu," skaidro "Lux Express" biznesa attīstības vadītājs Baltijas valstīs Janno Ritsbergs.

"Katru reizi, kad šoferis zvana, lai informētu par negadījumu, prioritārais jautājums ir, vai kāds nav ievainots, vai ir nepieciešams izsaukt ātro palīdzību, glābējus vai policiju. Ja notiek negadījums, kura rezultātā pasažieri gūst miesas bojājumus, tūlīt pēc glābēju izsaukšanas dienests par notikušo informē arī uzņēmuma izpilddirektoru. Lai ļautu precīzu un detalizētu informāciju pārsūtīt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm un glābējiem, diennakts atbalsta dienestam ir visu "Lux Express" autobusu tiešsaistes GPS koordinātes."

"Es neskatījos, kas tur notiek, jo ceļojuma laikā es negribēju saskarties ar negatīvām emocijām. Ja es tad zinātu, ka man joprojām par to būs jāpārdzīvo," atceras Tatjana.

"Kopumā mēs stāvējām kādas 40 minūtes. Bija manāms, ka autovadītāji dusmojas, jo pasažieris, kurš jutās slikti, atteicās doties uz slimnīcu un turpināja braucienu. Es domāju, ka viņus uztrauca tas, ka viņi neatbilda grafikam. Nesen bija tiesa, kur runāja liecinieks - vīrietis, kurš iekāpa autobusā uz Valgu. Viņš teica, ka autobuss kavējās stundu. Bet galu galā var notikt viss - kāds var saslimt, mēs visi esam cilvēki."

Tatjana atminās to nakti, ka "laiks bijis briesmīgs - tumšs, līst, slapjš sniegs. Vienā no pieturām man blakus atbrīvojās vieta - kāda meitene izkāpa". Tatjana ieņēmusi meitenes vietu, jo tā bijusi pie loga, un aizmigusi.

"Es pamodos no sieviešu kliedzieniem un no tā, ka mēs kaut kur lidojām."

Liecinieki stāstīja, ka vadītājs braucis ļoti ātri. Pasažieriem šķita, ka viņš cenšas kompensēt laiku, lai neatpaliktu no grafika. Tomēr uzņēmums atzīmē, ka, pamatojoties uz izmeklēšanu, tika noskaidrots, ka satiksmes negadījuma dienā vadītājs nepārsniedza atļauto ātrumu.

"Pēc manām izjūtām autovadītājs brauca tik ātri, ka bija ļoti bailīgi. Bet, kad atrodaties autobusā un apkārt ir tumšs, ir ļoti grūti noteikt ātrumu. Es neapstrīdēšu, vai viņš pārkāpa to. Bet tas bija bailīgi, es visu laiku zvanīju uz mājām," atceras Tatjana.

"Kad pamodos, es redzēju, kā vējstiklā krīt sniegs, visas sievietes kliedza. Troksnis un mēs sākam gāzties uz labo pusi. Bija lidošanas sajūta, tāds trieciens, sprādzieni un viss vienā mirklī mazinājās. Visi klusēja, un mēs vienkārši slīdējām uz priekšu.

Viss nomierinājās, visi apklusa uzreiz..."

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu