Liela daļa autovadītāju neredz kā nākas, kā noteikts likumā
Drauds sev un citiem

FOTO: TVNET

Autovadītāji transportlīdzekļa vadīšanas laikā visvairāk nodarbina acis. Ja redze ir laba – viņš spēs strauji reaģēt bīstamās situācijās un izvairīties no nelaimes. Ceļu satiksmes noteikumos rakstīts - autovadītājiem, skaidrā, diennakts gaišajā laikā ir jāspēj saskatīt priekšā braucošās automašīnas numura zīme vismaz 40 m attālumā, savukārt skaidrā diennakts tumšajā laikā, kad ieslēgtas visas likumā noteiktās ārējās automašīnas apgaismes ierīces – 20 m attālumā. Ja autovadītājs var izpildīt šīs prasības, viņa redze atzīstama par labu.

Saskaņā ar likumu, autovadītājiem redze jāpārbauda katru reizi, kad beidzies medicīniskās izziņas derīguma termiņš – tas ir, reizi 10 gados, taču Vision Express optiķe Jeļena Stūriška norāda, ka “apzinīgs autovadītājs, kuram nav nepieciešamas brilles vai kontaktlēcas redzi pārbauda vismaz reizi divos gados. Savukārt vadītājam, kuram speciālists jau ir izrakstījis briļļu lietošanu ikdienā redze būtu jāpārbauda reizi gadā, savukārt šoferīšiem, kuri lieto lēcas – divas reizes gadā”.

“Autovadītājiem, kuriem jau ir noteikts lietot kādu no redzes korekcijas līdzekļiem redze jāpārbauda biežāk, jo nepiemērotu briļļu lēcu / kontaktlēcu lietošana var izraisīt pastāvīgu redzes muskuļu saspringumu, kas var novest pie redzes miglošanās, dubultošanās, galvassāpēm, kā rezultātā pasliktinās reakcijas ātrums. Tādējādi šādi šoferi kļūst bīstami ne tikai sev, bet arī pārējiem satiksmes dalībniekiem,” skaidro speciāliste.

“Pirmie signāli, ka ir laiks doties atkārtotā vizītē pie optometrista ir acu miegšana, redzes miglošanās un sajūta, ka acis sāk nogurt, pat braucot neilgu laiku pie stūres. Lai uzlabotu redzes kvalitāti tās muskuļi ir jātrenē tāpat kā ikviens cits muskulis cilvēka ķermenī.”

“Autovadītājiem var palīdzēt regulāra acu pamirkšķināšana - tas palīdzēs atjaunot asaru slāni uz acs, lai tas neizžūtu. Skatīšanās attāluma maiņa – palīdzēs atslogot acis un regulāra pārbaude vai abas acis redz vienlīdz labi. Nereti gadās, ka cilvēki nepamana redzes pasliktināšanos vienā acī.”

Braucot garākos pārbraucienos, būtu vēlams ik pa pāris stundām apstāties, izkāpt no automašīnas un svaigā gaisā pamirkšķināt acis, izkustēties un izkustināt arī sprandu.

Tas palīdzēs pret nogurumu un galvassāpēm, jo nereti stīvā poza, vadot automašīnu, samazina asinsrites caurlaidību sprandā, tādējādi radot diskomfortu. Papildus tas palīdzēs atslābināt gan redzi kopumā, gan kreiso aci uz kuru pārsvarā ir vērsta gaisa kondicioniera sausā gaisa plūsma.

FOTO: Pixabay

“Lietojot kādu no navigācijas ierīcēm diennakts tumšajā laikā der atcerēties, ka tās ekrāna spilgtums ir jānoregulē nakts braukšanas režīmā, lai tās izstarotā gaisma neapgrūtinātu braukšanu un neradītu lieku saspringumu un nežilbinātu pašu transportlīdzekļa vadītāju. Šo pašu principu der paturēt prātā arī blakus un aizmugurē sēdošajiem pasažieriem. Lai gan tas ir ļoti individuāli, pastāv liels risks, ka skatoties kādā no spoguļiem, kurā atspīd viedierīces atstarotā gaisma, vadītājs var ātrāk nogurt – kļūt neuzmanīgs vai apžilbt,” norāda speciāliste.

Lai akcentētu redzes problēmu aktualitāti, ceturtdien, 17.oktobrī pie t/c Spice norisinājās eksperiments, kura gaitā atklājās, ka ceturtā daļa aptaujāto autovadītāju neredz 20 m attālumā un 42% aptaujāto autovadītāju redzi ir pārbaudījuši senāk kā pirms diviem gadiem.

Tāpat eksperimenta laikā veiktā aptauja atklāja, ka katrs ceturtais autovadītājs, kurš pārbaudīja savu redzi pasākuma laikā ir kļūdaini novērtējis savas redzes kvalitāti.

Taču 20% aptaujāto, kuriem ikdienā vai pie stūres ir jānēsā brilles, tās nelieto atbilstoši speciālistu norādījumiem, tādējādi apdraudot ne tikai savu un savu pasažieru drošību, bet arī pārējo ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Aptaujas rezultāti norāda uz nepieciešamību izglītot autovadītājus par iespējamām sekām, kas var iestāties nelietojot brilles vai lēcas.

Uz augšu