Gluži tāpat kā cilvēki, arī telpaugi rudenī sāk dzīvot pēc ziemas režīma. Cilvēki šajā laikā sāk tērpties siltāk, dedzināt sveces un mājoklī izkliedēt dažādus pledus, zem kuriem palīst lietainākās dienās. Arī tropiski telpaugi, kurus Latvijas gadalaiks šķietami neietekmē, tomēr arī pāriet jaunā režīmā un gaida pavasari.
Augi pielāgojas ziemas laikam tieši dienas garuma dēļ nevis āra temperatūras izmaiņām - saīsinoties dienām, augi sāk aut un zaļot krietni pasīvāk nekā vasarās pat īpaši siltos mājokļos. Augam pielāgojoties ziemas laikam, bieži vien augu turētāji pieļauj būtiskas kļūdas augu kopšanā, kuru dēļ telpaugi iznīkst. Lūk, piecas izplatītākās kļūdas, kuras pēcāk rezultējas augu iznīkšanā.
Turi augus vienuviet
Mainoties gadalaikiem, mainās arī apgaismojums. Ja pirms tam augu turēji uz palodzes, iepretim kokam, kas radīja patīkamu ēnu, tad nokrītot lapām, šī gaisma uz augu kļūst intensīvāka. Tas pats notiek ar saules gaismas leņķiem - ja pirms tam logā iespīdēja spilgta saule, tad ziemā šis logs nav tik spoži apspīdēts. Pienākot rudenim, maini arī augu pozīcijas un novieto tos citviet.
Sausini gaisu
Lielākā daļa telpaugu ir tropiski augi, kas mīl mitrumu - kā nekā, to dzimtene ir lietusmeži un tropi. Taču mājokļos, kad sākas apkures sezona, gaiss paliek manāmi sausāks, kas savukārt augiem veicina lapu brūnēšanu un kalti. Palutini augus ar gaisa mitrinātāju, apsmidzini tos ar ūdeni vai novieto augus viens otram blakus - augi izdala mitrumu, tāpēc bariņā tie spēs apgādāt cits citu ar vieglu mitruma devu.
Ļauj augiem uzkrāt putekļus
Putekļi nosedz lapas un tā rezultātā augs nesaņem pietiekoši lielu gaismas daudzumu, kā arī nespēj uzņemt optimālu mitruma līmeni ar lapām. Lai putekļi nebojātu auga kvalitāti, vēlams augu lapas ik pa laikam noslaucīt ar mitru kokvilnas lupatiņu.
Mēslo
Viena no lielākajām kļūdām telpaugu aprūpē rudenī ir to mēslošana. Ziemas un rudens mēnešos ir ieteicams ļaut augiem atpūsties un šajā laikā nav nekāda nepieciešamība mēslot augus. Mēslošana ir vajadzīga tad, kad augam ir aktīvais augšanas laiks - pavasaris un vasara, kā arī ražas nobriešanas laiks, kas atsevišķiem augiem vēl ir agrs rudens.
Augus laisti vasaras ierastajā režīmā
Tāpat kā ar mēslošanu, arī laistīt tik bieži kā vasaras mēnešos nav nepieciešams. Turklāt vasarā puķupodi izkalst ātrāk, bet ziemā tas notiek daudz lēnāk. Lai noteiktu, vai ir pienācis laiks laistīšanai, vienkārši iebāz pirkstu augsnē vismaz centimetra dziļumā un novērtē, vai augsne ir mitra. Ja puķupodā esošā augsne ir kļuvusi sausa, aplej to līdz puķupoda caurumiem sāk tecēt ūdens un lieko ūdeni nolej. Nekādā gadījumā neļauj augam mirkt ūdens peļķē - ar ziemas ūdens patēriņu augs ātrāk aizies bojā no pārlaistīšanas nekā uzsūks lieko ūdeni.
