Koalīcija šonedēļ mēģinās saskaņot viedokļus par papildu priekšlikumiem jaunajam partiju finansēšanas modelim

Jaunās Konservatīvās partijas valdes locekle Juta Strīķe

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Šīs nedēļas laikā valdības koalīcijas partijas mēģinās saskaņot viedokļus par papildu priekšlikumiem jaunajam partiju finansēšanas modelim, šodien pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe.

Politiķe norādīja, ka gan publiski, gan arī ne tik publiski izskanējuši vairāki priekšlikumi, kā vēl vairāk mazināt oligarhu un viņu naudas ietekmi uz politiku un pieņemtajiem likumprojektiem.

"Gala vienošanās par to, kādi priekšlikumi tiks atbalstīti, vēl nav. Savus viedokļus saskaņosim šīs nedēļas laikā, un, ja būs visu partneru piekrišana, tad tie tiks iesniegti," teica Strīķe.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars sacīja, ka ir izskanējuši dažādi priekšlikumi un diskusija ir sākusies. VL-TB/LNNK rosinājusi noteikt griestus finansējuma apmēram, ko partijas varētu saņemt kopumā gan no valsts, gan privātajiem līdzekļiem. Politiskā spēka ieskatā "griestiem" jābūt ļoti tuviem tam finansējuma maksimālajam apmēram, ko partijas varēs saņemt no valsts.

Viņaprāt, šāds priekšlikums varētu sabalansēt atšķirības starp partijām, kas saņem lielu vai, tieši pretēji, mazu valsts budžeta finansējumu, tām saglabājot iespēju piesaistīt privātos līdzekļus. "Jo mazāka ir sponsoru ietekme, jo labāks scenārijs, ko mēs varētu atbalstīt," teica politiķis.

Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamajā gadā būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot četrus miljonus eiro.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.

Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi - kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru (pašreiz - 50 minimālās mēnešalgas), kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Latvijas Radio paziņojis, ka partiju finansēšanas modelī jāievieš vēl stingrākas prasības, proti, viņš būtu gatavs rosināt diskusiju, lai noteiktu aizliegumu politiskajām organizācijām ziedojumus saņemt no ārpuses, proti, tos var sniegt tikai partijas biedri.

Uz augšu