ASV prezidents Donalds Tramps sāka izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā piegādā potenciāli kompromitējošu informāciju par viņa politiskajiem konkurentiem, sākās pēc Krievijas autokrāta Vladimira Putina un Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna mēģinājumiem sarīdīt ASV pret Ukrainu, laikrakstam "The Washington Post" sacījušas vairākas esošās un bijušās ASV amatpersonas.
Trampa sarunas ar Putinu, Orbānu un citiem reģiona valstu līderiem esot nostiprinājušas ASV prezidenta pārliecību, ka Ukraina esot neglābjami korumpēta valsts. Pēc visa spriežot, Tramps arī uzskata, ka Ukraina esot centusies panākt viņa izgāšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās, lai arī neviens no ārvalstu līderiem tiešā veidā šādus apgalvojumu neizteica, norādīja amatpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas.
Taču Putina, Orbāna un citu asā kritika pret Ukrainu mainīja Trampa uzskatus par valsti un bija pamatā tam, ka Baltā nama amatpersonām bija jāmēģina Trampu pārliecināt atbalstīt Ukrainas valdību, nevis izmantot to politisku mērķu panākšanai.
Putina un Orbāna iespaidu uz Trampu pagājušonedēļ slēgtā ar impīčmenta izmeklēšanu saistītā sēdē aprakstīja Džordžs Kents, valsts sekretāra vietnieka asistents.
Kents norādīja, ka abu valstu vadītāji esot sarīdījuši Trampu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Trampa un Zelenska 25.jūlija telefonsaruna bija pamatā trauksmes cēlēja sūdzībai un impīčmenta izmeklēšanas ierosināšanai pret Trampu.
"The Washington Post" aptaujātās ASV amatpersonas norādīja - lai gan Putins un Orbāns nopēla Ukrainu, Trampa lēmums prasīt no Ukrainas kompromitējošu informāciju par savu politisko konkurentu Džo Baidenu drīzāk esot bijis saistīts ar paša Trampa iegribām un sazvērestības teorijām par Kijevu, ko popularizēja Trampa advokāts Rūdijs Džuliāni.
Amatpersonas sacīja, ka vairākas Baltā nama amatpersonas - Džims Matiss, Džons Kellijs un Džons Boltons - esot atbalstījuši Ukrainu, taču neesot varējuši nosargāt solīto palīdzību Ukrainai, kas tika pārtraukta neilgi pirms 25.jūlija telefonsarunas.
Kents liecināja, ka kopš aprīļa pasliktinājušies Trampa priekšstati par Ukrainu un Zelenski. Tramps esot atlaidis ASV vēstnieci Ukrainā, aizliedzis viceprezidentam Maikam Pensam apmeklēt Zelenska inaugurāciju, kā arī iesaldējis palīdzību Ukrainai gandrīz 400 miljonu dolāru apmērā.
Tramps laikā no Zelenska ievēlēšanas 21.aprīlī līdz viņa inaugurācijai 20.maijā sazvanījās ar Putinu, kā arī uzņēma Orbānu Baltajā namā. 28.jūnijā Tramps globālā samitā Japānā runāja ar Putinu, un abi sazvanījās 31.jūlijā - dažas dienas pēc tam, kad Tramps telefonsarunā bija lūdzis Zelenskim "pakalpojumu".
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)