Iecere atvēlēt 1,78 miljonus eiro vēstniecībai raisa asas diskusijas Saeimā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

FOTO: Valsts kanceleja

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē otrdien diskusijas raisīja iecere nākamgad atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā, deputātiem norādot gan uz augstajām izmaksām, gan uz iespēju lūgt palīdzību diasporai, kā arī uz nepieciešamību pēc vēstniecībām citviet pasaulē.

Prioritārajiem pasākumiem kopumā Ārlietu ministrijai (ĀM) nākamgad piešķirti trīs miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb 1,78 miljoni eiro paredzēti vēstniecības atvēršanai Austrālijā, kā arī tās darbības nodrošināšanai.

Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) pauda, ka "summa vienai vēstniecībai ir paliela". Uz ko ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) atbildēja, ka "summa ir paliela, bet arī valsts ir tālu".

Tāpat ministrs uzsvēra, ka ĀM ir plāns, kā virzīties, ja Saeima pieņem valdības izstrādāto budžetu. Viņš sacīja, ka no 1.marta Austrālijā varētu būt viens diplomāts un līgumdarbinieks, kuri meklētu telpas vēstniecībai un kārtotu dažādas formalitātes, savukārt no 1.augusta ministrija varētu plānot vēstnieka amata kandidātu. Visbeidzot no 1.oktobra vēstniecībā parādītos vēl viens diplomāts un vēstniecība varētu sākt strādāt, uzsvēra ministrs.

"Mēs rēķināmies, ka nebūs vienkārši uzreiz atrast telpu, tāpēc meklēsim arī iespējas sadzīvot ar citiem kolēģiem. Ņemot vērā, ka Latvijas vēstniecība ir arī Šengenas vēstniecība, tad jāievieš visas prasības Šengenas vīzu izsniegšanai, jo tam ir tehniskas un arī dažādas drošības prasības," skaidroja Rinkēvičs.

Komisijas loceklis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) vaicāja ministram, vai nevar iesaistīt diasporu, kas piedāvātu konkrētas telpas vai privātīpašumu, tā nodrošinot visizdevīgākos nosacījumus. Ministrs aicināja praktisko tirgus apzināšanu atstāt diplomāta ziņā, kas dosies uz Austrāliju, jo šis cilvēks izmantos arī latviešu kopienas padomus un sakarus.

"Es šobrīd pieļauju visus variantus, tomēr ir virkne prasību - ēkai jābūt vismaz divām ieejām, jābūt pietiekamai pārbūvei un jāievēro visas drošības prasības," norādīja Rinkēvičs. Tāpat viņš uzsvēra, ka ministrija cenšas ēkas iegādāties vai domāt par virzību uz to izpirkšanu, tomēr šajā jautājumā par to esot pāragri spriest.

"Manuprāt, mēs šobrīd pērkam "Rolex" rokas pulksteni, bet nav naudas nopirkt skolas somu," pauda deputāts Didzis Šmits (KPV LV), atgādinot, ka budžetā nav paredzēta nauda jau iepriekš pieņemtajam lēmumam par pedagogu algu paaugstināšanu no nākamā gada septembra.

Tāpat viņš piebilda, ka joprojām nav sadzirdējis pārliecinošu atbildi tam, kādēļ lemts vēstniecību atvērt Austrālijā, ne Brazīlijā. "Austrālija ir izolēts tirgus, bet vēstniecība Brazīlijā ver vaļā tirgu uz visu Latīņamerikas kontinentu," pauda Šmits.

Ministrs skaidroja, ka skaitliski ekonomiskā sadarbība ar Austrāliju ir plašāka nekā ar Brazīliju, tomēr vēstniecības atvēršana Brazīlijā būs viens no jautājumiem, ko ministrija nākotnē plāno risināt, jo tur nav nevienas Latvijas pārstāvniecības.

Šmits piekrita, ka Latvijas sadarbība ar Austrāliju ir labāka, tomēr, viņaprāt, ir jāskatās otrādi. "Austrālija ir klasisks rietumu tirgus, tajā nav būtiska protekcionisma, savukārt Brazīlijas tirgū mēs netiekam jau desmit gadus," uzvēra politiķis. Viņš piebilda, ka vēstniecības atvēršana nav "burvju nūjiņa", tomēr vēstniecības uzdevums, viņaprāt, ir pastāvošos šķēršļus novērst.

Ministrs piekrita Šmita sacītajam un uzsvēra, ka apsvērumi atvērt vēstniecību Austrālijā, ne Brazīlijā neesot bijuši vienkārši. Viņš norādīja, ka par pamatu lēmuma pieņemšanai kalpoja tas, ka latviešu diaspora Austrālijā ir daudz aktīvāka, kā arī tas, ka ar vienu vēstniecību izdotos segt kopumā piecu valstu loku areālu.

Kols vaicāja ministram, vai, algojot līgumdarbiniekus, Latvijas vēstniecībās izvēlas latviešu pilsoņus. Ministrs atbildēja, ka līgumdarbiniekus cenšas meklēt pilsoņu starpā, jo tas atvieglo drošības jautājumus, pielaižu jautājumus un administratīvi finansiālus jautājumus, tomēr ir vairāki kritēriji, kuriem potenciālajiem kandidātiem jāatbilst, piemēram, valodas zināšanas vai kāda speciāla kvalifikācija.

Pēc ĀM datiem, no pārstāvniecību līgumdarbiniekiem 55% esot Latvijas pilsoņi.

Kā ziņots, ĀM 2020.gada izdevumi plānoti 67,25 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,62 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, liecina valdībā atbalstītais 2020.gada budžeta plāns.

Ministrijas nākamā gada izdevumi plānoti 67,25 miljonu eiro apmērā, no kuriem 66,28 miljonus iecerēts tērēt valsts pamatfunkciju īstenošanai, bet 959 527 eiro - Eiropas Savienības (ES) un citu ārvalstu līdzfinansēto un finansētu projektu īstenošanai. Salīdzinot ar 2019.gada budžetu, nākamgad ĀM izdevumi plānoti par 1,62 miljoniem eiro lielāki.

Latvijas ārpolitikas plānošanai un īstenošanai tiks tērēti 56,45 miljoni eiro, bet iemaksās starptautiskajās organizācijās - 10,80 miljoni. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem - 39,36 miljoni eiro - paredzēti diplomātisko un konsulāro misiju nodrošinājumam.

Prioritārajiem pasākumiem kopumā ĀM nākamgad piešķirti trīs miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa - 1,78 miljoni eiro - paredzēti vēstniecības Austrālijā atvēršanai un darbības nodrošināšanai, savukārt 398 885 eiro tiks tērēti Latvijas ārlietu dienesta personāla spēju attīstībai, 248 664 eiro - lai sagatavotos NATO ārlietu ministru sanāksmes organizēšana Latvijā 2021.gadā, bet vēl 154 666 eiro, lai aizstāvētu Latvijas intereses, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, kā arī nodrošinātu Latvijas gatavību breksita radītajām pārmaiņām.

Tāpat 101 449 eiro plānots atvēlēt Latvijas interešu lobēšanai par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, 69 512 eiro Latvijas Institūta darbībai, bet 25 000 eiro - Latvijas Ārpolitikas institūta darbam.

221 000 eiro paredzēti arī, lai nodrošinātu informāciju par spēkā esošajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām, IKT funkcionalitātes nodrošināšanai un pārvaldības spēju stiprināšanai pieaugošo kiberdraudu apstākļos, kā arī pārstāvniecību ārvalstīs materiāli tehniskajam nodrošinājumam.

Gala lēmumu par nākamā gada budžetu vēl jāpieņem Saeimai.

Uz augšu