“Uzdevumi šī gada konkursā, īpaši pusfinālā, bija ļoti grūti un konkurenti - spēcīgi, tāpēc būt atzītam par uzvarētāju ir liels gods. Konkursa fināls bija ļoti dinamisks, taču bija disciplīnas, kurās nācās demonstrēt arī ikdienas darba iemaņas – komunikāciju un saskarsmi ar viesiem, tāpēc laiks uz skatuves sagādāja lielu baudu un burtiski lidoja. Konkursam nopietni gatavojos un ir liels prieks, ka tas ir atmaksājies. Mans nākamais lielais mērķis ir Latvijas pārstāvēšana Eiropas čempionātā 2020. gadā Kiprā,” saka Kaspars Reitups.
Baltijas valstis konkursā tika pārstāvētas ar trim pretendentiem no katras valsts, papildus bija pieaicināti konkursanti no Dānijas, Zviedrijas un Polijas. Konkursa gaitā tika noskaidrots arī Baltijas labākais jaunais vīnzinis. Konkurss ilga divas dienas, un to laikā vīnziņiem bija jādemonstrē savas iemaņas un zināšanas gan teorētisko, gan praktisko uzdevumu pārbaudījumos. Baltijas labākais vīnzinis tika izvēlēts no četriem finālistiem, kuri konkursa noslēguma dienā sacentās, sniedzot ieteikumus dažādu vīnu un ēdienu saderībā un servēšanā, un demonstrēja vīna dekantēšanas un pasniegšanas iemaņas. Bija arī jāapliecina savas teorētiskās zināšanas jautājumu un atbilžu kārtā un prasmes ne vien vīna, bet arī dažādu valstu stiprināto dzērienu atpazīšanā un raksturošanā.
“Ik gadu konkursa latiņa tiek celta arvien augstāk gan konkursa norises, gan dalībnieku sagatavotības līmeņa ziņā. Nav šaubu, ka Baltijas vīnziņi šobrīd spēj līdzvērtīgi konkurēt gan ar profesionāļiem tradicionālajās vīna valstīs Spānijā, Francijā un Itālijā, gan pasaules vīnzinības čempionātos,” saka konkursa žūrijas loceklis, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents Jānis Kaļķis.
Konkurss tiek rīkots kopš 2006.gada. Pērn konkurss norisinājās Igaunijā, kur saspringtā cīņā Grand Prix titulu ieguva Ronalds Pētersons no Latvijas. Otro vietu pērn ieguva Martynas Pravilonis no Lietuvas, bet trešā palika Ketri Leis no Igaunijas.
/nginx/o/2019/10/22/12677484t1h79d6.jpg)
