Ozona caurums virs Antarktīdas tagad ir mazāks kā jebkad novērots

Caurums ozona slānī 2019. gada oktobrī.

FOTO: AP/Scanpix

Zinātnieki atklājuši, ka ozona caurums virs Antarktīdas, kur saules ultravioletais starojums netraucēti iziet cauri stratosfērai, ir ieguvis mazāko izmēru kopš novērojumu sākšanas 1982. gadā.

Parasti šajā laikā caurums ozonā – slānī, kuru veido molekulas, kas satur trīs skābekļa atomus, – ir aptuveni 20 miljonus kvadrātkilometru liels. Tātad – lielāks nekā Krievija, rakstīts NASA paziņojumā.

Tomēr neparasti siltais laiks Dienvidu puslodē neļāva caurumam no septembra līdz šim kļūt lielākam par 10 miljoniem kvadrātkilometru.

“Šī sasilšana ir laba ziņa Dienvidu puslodei, jo būs augstāks ozona līmenis un mazāks ultravioletais starojums,” izdevumam “Live Science” komentēja NASA zinātnieks Pols Ņūmens.

Lūk, kā tas notiek: ziemas mēnešos Dienvidu puslodē stratosfērā veidojas mākoņi, kas atrodas 9,5 līdz 50 kilometru lielā augstumā. Tur pat mazākais redzamās gaismas daudzums no saules sašķeļ hlora gāzi hlora atomos. Šie atomi tiek uzskatīti par reaktīviem un var ķīmiski iznīcināt ozona molekulas. Tāpēc ozona caurums virs Antarktīdas mēdz būt krietni lielāks ziemas mēnešos.

Kad temperatūra virs Antarktīdas sāk paaugstināties, polārie mākoņi stratosfērā izklīst, kas nozīmē, ka ozonu šķeļošās ķīmiskās reakcijas vairs nevar notikt. Šogad īpaši siltie laikapstākļi krietni ierobežoja šīs reakcijas, neļaujot ozona caurumam izplesties.

“Caurums ir tikpat mazs kā 80. gadu sākumā,” teica Ņūmens. (Toreiz tas bija tik sīks, ka to vispār pamanīja tikai 1985. gadā.)

Ozonu šķeļošā hlora gāze galvenokārt veidojas no hlorfluorogļūdeņraža, kas tika ražots, līdz ASV to aizliedza 1996. gadā. Par spīti tam, šīs vielas atmosfērā var saglabāties pat vairāk nekā 100 gadu.

Ja augstāka temperatūra ir labāka ozona slānim, vai tas nozīmē, ka caurums kļūs vēl mazāks, ja atmosfērā palielināsies siltumnīcefekta gāzes, piemēram, oglekļa dioksīds? Ne gluži. Izrādās, ka oglekļa dioksīdam ir pretējs efekts stratosfērā nekā atmosfēras slānī tuvāk pie zemes jeb troposfērā. CO2 stratosfērā absorbē un pēc tam izdala siltumu kosmosā, teica Ņūmens, piebilstot, ka šis atmosfēras slānis tādā veidā atdziest.

Uz augšu