Uzņēmumi Latvijā arvien vairāk lieto sociālos medijus, aģentūrai LETA atzina Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz pārvaldes ikgadējā aptaujas datiem par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu uzņēmumos.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada sākumā 99% uzņēmumu Latvijā lietoja internetu, bet 64,2% bija sava tīmekļa vietne, tostarp mājaslapa bija 94,1% lielo, 86,1% vidējo un 59% mazo uzņēmumu.
Vienlaikus 2009.gadā Latvijā tikai 42,1% uzņēmumu bija tīmekļa vietne. Visstraujāk desmit gadu laikā šis rādītājs pieaudzis vidējos (par 23,8 procentpunktiem) un mazajos uzņēmumos (par 21,5 procentpunktiem), savukārt lielajos pieaugums veido 9,7 procentpunktus, jo 2009.gadā jau 84,4% lielo uzņēmumu bija mājaslapa.
Nozaru dalījumā tendence desmit gados nav mainījusies. Visvairāk uzņēmumu, kam ir sava tīmekļa vietne, ir informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē (92%) un izmitināšanas nozarē (84,2%).
Apkopotie dati arī liecina, ka 23,8% uzņēmumu, kuriem ir tīmekļa vietne analizē mājaslapas lietotāju veiktās darbības ar mērķi sevi reklamēt un uzlabot klientu apmierinātību.
Statistikas pārvaldē minēja, ka 40,9% uzņēmumu lieto sociālos medijus, no tiem 74,5% lielo, 49,9% vidējo un 38,2% mazo uzņēmumu. 2017.gadā sociālos medijus lietoja 30% uzņēmumu, savukārt 2013.gadā vien 15,4%. Salīdzinājumā ar 2017.gadu visstraujāk sociālo mediju lietošana pieauga mazajos uzņēmumos (par 11,3 procentpunktiem), kamēr vidējos un lielos uzņēmumos attiecīgi par 8,6 un astoņiem procentpunktiem.
Arvien vairāk - 39,7% uzņēmumu darbībā izmanto sociālos tīklus, piemēram, "Facebook", "Draugiem", "LinkedIn" u.c. Multimediju satura koplietošanas vietnes, kā "Instagram", "YouTube", "Flickr" izmanto 16,4%, bet blogus vai mikroblogošanas vietnes, piemēram, "Twitter", "WordPress" - 10,3% uzņēmumu. Vismazāk (3,7%) lieto "vikivietnēs" balstītus zināšanu koplietošanas rīkus, kā "MediaWiki", "Confluence", "SharePoint".
Līdzīgi kā iepriekšējos gados uzņēmumi sociālos medijus visvairāk izmanto uzņēmuma tēla popularizēšanai vai produktu atpazīstamības veicināšanai (37,9%), informācijas iegūšanai par klientu viedokļiem un atsauksmēm vai atbildes sniegšanai uz klientu jautājumiem (26,4%), kā arī darbinieku meklēšanai (23,2%). Retāk - klientu iesaistīšanai preču vai pakalpojumu attīstīšanā un pilnveidošanā (16,2%), sadarbībai ar biznesa partneriem vai citām organizācijām (14,8%) un viedokļu veicināšanai vai zināšanu apmaiņai uzņēmuma iekšienē (12,1%).
Šogad pirmo reizi uzņēmumiem tika jautāts par IKT drošību. Aptaujas rezultāti liecina, ka īpaši noteikumi par IKT drošības prasībām un pasākumiem ir izstrādāti 41,9% uzņēmumu. Lielākā daļa no tiem (25,4%) dokumentāciju par IKT drošības pasākumiem un prasībām ir atjaunojuši pēdējā gada laikā, 12,2% - gada līdz divu laikā, bet 4,2% - pirms vairāk nekā diviem gadiem.
Par IKT drošības pasākumu īstenošanu uzņēmumos pārsvarā atbild ārpakalpojumu sniedzēji (69% uzņēmumu), bet 24,4% uzņēmumu - paši uzņēmuma darbinieki, savukārt 5,4% uzņēmumu - gan ārpakalpojumu sniedzēji, gan paši uzņēmuma darbinieki. Šādu ārpakalpojumu lielākoties piesaista mazie (75,6%) un vidējie (72,9%), retāk - lielie (44,6%) uzņēmumi.
2018.gadā 9,4% uzņēmumu saskārās ar IKT pakalpojumu vai sistēmu nepieejamību, 6,7% - ar datu zudumiem vai bojājumiem, bet 1,6% - ar konfidenciālu datu atklāšanu. Pret IKT drošības incidentiem ir apdrošināti 12,2% uzņēmumu.
Visvairāk (86,9% uzņēmumu) lietotā IKT drošības kontrole ir stingrā parole, vismazāk (11,1% uzņēmumu) - biometriskās metodes, piemēram, pirkstu nospiedumi, balss vai sejas atpazīšana.