Augstākā tiesa (AT) aicina tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) nodrošināt likumā noteikto Tieslietu ministrijas (TM) funkciju kompetentu izpildi un atturēties no tiesu sistēmas nekorektas un nepamatotas kritikas, izmantojot politisko retoriku publiskajā telpā.
Šāds komentārs no tiesas nācis pēc tam, kad tieslietu ministrs publiskajā telpā paudis uzskatu, ka par Zolitūdes traģēdijas tiesvedības procesu vistiešākā veidā atbildīgs AT priekšsēdētājs.
Tiesvedības gaitai ikvienā lietā jābūt maksimāli efektīvai, un tiesai pie taisnīga sprieduma jānonāk iespējami ātrā laikā. Jo īpaši tas svarīgi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, norādīja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Vienlaikus AT priekšsēdētājs skaidroja, ka ne viņam, ne AT tiesnešiem nav tiesību iejaukties zemākas instances tiesas darba organizatoriskos jautājumos un ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu.
Attiecīgi tiesā skaidroja, ka nekompetenti un sabiedrību maldinoši ir Bordāna publiski paustie izteikumi, ka par Zolitūdes traģēdijas tiesvedības procesu vistiešākā veidā atbildīgs AT priekšsēdētājs.
Tiesā tālāk norādīja, ka lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība ir tiesas darba organizatoriskais jautājums, par ko katrā tiesā atbild tiesas priekšsēdētājs. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" normām vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā ir TM, tā izdod iekšējos normatīvos aktus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu organizatoriskās vadības jautājumiem; pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai; veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu organizatorisko vadību un veic pārbaudi rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās, norādīja AT.
Tiesā arī skaidroja, ka AT nav administratīvi saistīta ar rajona (pilsētu) vai apgabaltiesām. Attiecīgi AT priekšsēdētājs un tiesneši nevar kontrolēt vai dot norādījumus zemāka līmeņa tiesu tiesnešiem par konkrētu lietu izskatīšanu vai organizatoriskiem jautājumiem. Saikne starp visu līmeņu tiesām izpaužas procesuāli, izskatot pārsūdzētos vai noprotestētos zemākas instances tiesas nolēmumus, kā arī veidojot vienotu tiesu praksi.
Tiesā noslēgumā uzsvēra, ka tieslietu ministra paustie apgalvojumi, ka tiesu sistēma, tostarp AT un Tieslietu padome, neiesaistās likumdošanas procesā un normatīvā regulējuma pilnveidošanā, ir nepatiesi un maldinoši. Ne Tieslietu padomei, ne AT nav likumdošanas iniciatīvas tiesības.
TVNET jau vēstīja, ka tiesneses Dzintras Zemitānes darbnespējas dēļ kopš septembra vidus nav notikušas ieplānotās Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdes.
Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka Zemitānes darbnespēja turpinās no 2019.gada 14.septembra un oktobra beigās kļūs zināms, vai tiesnese atgriezīsies darbā.
Ja tiesnese neatgriezīsies, tad tiks lemts par piemērotāko risinājumu, lai lietas iztiesāšana varētu veiksmīgi virzīties uz priekšu. Sadarbībā ar tiesas sastāvu, tiks vērtēts, vai nepieciešams krimināllietas iztiesāšanas procesā iesaistīto tiesnesi Dzintru Zemitāni aizstāt ar rezerves tiesnesi Anitu Grāvīti, skaidroja Buliņa.
"Šajā lietā apzināti tiesas process netiek vilcināts, tomēr šobrīd neviens lēmums nedrīkst būt sasteigts, nepārdomāts un ir jāizvērtē ikviens apstāklis," uzsvēra tiesas priekšsēdētāja.
Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka tiesas procesa novicināšana šajā lietā neesot vērojama. Tiesneši ir tikai cilvēki un mēdz slimot, izteicās Kalnmeiers un pauda viedokli, ka kopumā lieta tiesā ejot uz priekšu visai raiti.
Kā ziņots, jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.
Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.
Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.
Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.
Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.
Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai "Kubs" tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam "CM Consulting" - arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam "Re&Re" - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet "Maxima Latvija" - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos "Re&Re" būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, "Maxima Latvija" - 860 000 eiro sods, bet pārējiem - 86 000 eiro sods.
Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā. Likums paredz, ka tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Tiesas debašu ilgums nav ierobežots. Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.
Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem svarīgiem apstākļiem vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu. Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam. Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa dodas gatavot spriedumu.
2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, arhitekts Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Šuvajeva.
