Latvijas Bankas ekonomists par faktoriem, kas turpinās bremzēt kredītportfeļa palielināšanos

FOTO: Zane Bitere / LETA

Ārējās vides riski un ekonomikas izaugsmes palēnināšanās turpinās Latvijā bremzēt kredītportfeļa palielināšanos, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Viņš norāda, ka tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās pagaidām nav būtiski iespaidojusi piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu gada pārmaiņu dinamiku, tomēr mēneša skatījumā septembrī bija vērojams gan noguldījumu atlikuma, gan kredītportfeļa sarukums. Līdz ar to iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps saglabājās zems (1,7%), bet iekšzemes noguldījumu gada kāpuma rādītājs atkāpās no augstā jūlija-augusta līmeņa (11-12%) līdz mērenākam 9,7% gada pieauguma tempam.

2019.gada septembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0,1%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 0,2%, bet mājsaimniecību kredītportfelim augot par 0,1%, tostarp nedaudz pieauga gan mājokļa, gan patēriņa kredīti. Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps samazinājās līdz 2,5%, kamēr mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps pieauga līdz 1%.

Septembrī nedaudz uzlabojās no jauna izsniegto kredītu rādītāji - gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām tie pārsniedza gan šā gada augusta, gan pērnā gada septembra līmeni, un arī gada deviņos mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 0,9% vairāk nekā pirms gada, min Latvijas Bankas ekonomists.

Tāpat viņš informē, ka iekšzemes noguldījumu atlikums septembrī saruka par 3%, līdzīgā apmērā samazinoties gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumiem. Tā kā daļēji samazinājumu noteica banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekme uz statistikas datiem, noguldījumu faktiskais mēneša kritums bija lēnāks - nedaudz zem 1%.

"Ārējās vides riski un izaugsmes palēnināšanās turpinās bremzēt kredītportfeļa palielināšanos. Banku riska apetītei sarūkot un augot uzņēmēju piesardzībai piesaistīt ārējus finanšu resursus, kreditēšanu veicinošo faktoru iespaids nebūs pietiekams, lai tuvākajā nākotnē nodrošinātu dinamiskāku kreditēšanas izaugsmi. Tomēr atbalstošā Eiropas Centrālās bankas monetārā politika, mājsaimniecību kreditēšanu balstošais patērētāju noskaņojums, vairāku līdz šim pārsvarā ārvalstu klientus apkalpojušo banku paziņojumi par biznesa modeļa maiņu un pievēršanos Latvijas tautsaimniecības kreditēšanai nelielu kredītportfeļa kāpumu varētu veicināt arī turpmāk," atzīmē Purviņš.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2019.gada septembra beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 12,037 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 12,373 miljardi eiro.

Uz augšu