"Islāma valsts" perspektīvas pēc līdera Bagdadi nāves (5)

Kādas ir “Islāma valsts” perspektīvas pēc grupējuma līdera nāves - atbildi uz šo jautājumu meklē Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.

Foto: Vieta, kur tika nogalināts "Islāma valsts" līderis Abu Bakrs al Bagdadi 

Ātra vadības maiņas nodrošināšana 

“Islāma valsts” līderi jau ilgstoši gatavojušies iespējamai līdera nāvei. Grupējums vēlēsies demonstrēt tā elastīgumu un signalizēt tā sekotājiem, ka vadoņa zaudējums nav “Islāma valsti” pavisam izsitis no līdzsvara. 

Ietekmīgāko grupējuma pārstāvju padome jeb šura jau pirms Bagdadi nāves, visticamāk, būs apsvērusi vairākus iespējamos viņa pēcteča kandidātus. 

Prasības “Islāma valsts” jaunā līdera amata kandidātiem ir neapšaubāma lojalitāte grupējumam, pierādītas stratēģiskās plānošanas spējas, kā arī nevainojama reliģiskā audzināšana, pieredze kaujas laukā un gatavība bargi sodīt neticīgos un grupējuma ienaidniekus. 

“Islāma valsts” jau no sākta gala ir bijis neparasts ultrakonservatīvo džihādistu un bijušā Irākas prezidenta Sadama Huseina militārā un izlūkošanas aparāta jeb baatistu sakausējums. 

Baasisti grupējuma uzplaukuma sākumā nodrošināja ieročus, sprāgstvielas, izlūkošanu un plānošanu, savukārt džihādisti piedāvāja savu fanātismu un brīvprātīgos teroristus pašnāvniekus. 

Tas nozīmē, ka par Bagdadi “mantinieku”, visticamāk, kļūs kāds, kam ir labas attiecības un sakari abās grupējuma frakcijās. 

Protams, ka Bagdadi nāve grupējumā kādu laiku būs ļoti jūtama. Kad džihādisti visā pasaulē iepriekš zvērēja uzticību “Islāma valstij”, viņi tajā pašā laikā zvērēja uzticību ar Bagdadi personīgi. Lai arī Bagdadi nekad nav bijis īpaši publiska persona, viņam izdevās  radīt gandrīz vai mītisku reliģiskās autoritātes tēlu. 

Tas, ka Bagdadi bija vardarbīgs cilvēks un sērijveida izvarotājs, viņa sekotājus satrauca visai maz. 

Atriebības uzbrukumi 

Tie pilnīgi noteikti ir gaidāmi. Visticamākie uzbrukumu mērķi varētu būt Sīrijā un Irākā, kur piekļuve ieročiem un teroristiem-pašnāvniekiem ir visvienkāršākā, tomēr nav izslēdzams, ka uzbrukumus “Islāma valsts” var sarīkot arī cituviet - Eiropā, ASV, Āfrikā, Persijas līča reģionā un Āzijā. 

Sagaidāms, ka “Islāma valsts” varētu uzņemties atbildību arī par tā dēvēto vienoto vilku īstenotiem uzbrukumiem, tos pozicionējot kā atriebību par Bagdadi nogalināšanu. 

Lai cik ļoti “Islāma valsts” tagad vēlētos sarīkot plašu atriebības uzbrukumu ar lielu upuru skaitu, grupējuma vadoņi apzinās, ka apjomīgas operācijas plānošanas gadījumā lielākas arī ir iespējas, ka šie plāni tiks atklāti un uzbrukumi novērsti. 

Tāpēc sagaidāms, ka atmaksa par Bagdadi izpaudīsies kā nesarežģīti uzbrukumi, kuru sagatavošanai nav nepieciešama apjomīga plānošana.

Atjaunošanās un paplašināšanās 

“Islāma valsts” jau iepriekš ir pierādījusi savu elastību un spēju pielāgoties. Bagdadi vadībā “Islāma valsts” izveidojās uz Irākā faktiski sakautā teroristu grupējuma “Al Qaeda” bāzes. 2016.gadā “Islāma valsts” no “Al Qaeda” pilnībā atdalījās.

Abiem grupējumiem bija atšķirīgs viedoklis vairākos jautājumos, galvenokārt attiecībā uz “Islāma valsts” gatavību lietot ekstrēmu un sadistisku vardarbību, kas “Al Qaeda” ieskatā pret džihādistiem noskaņoja lielāko daļu musulmaņu kopienas. 

“Islāma valstij” tas nerūpēja, tāpēc grupējumam nebija iebildumu uzņemt savās rindās arī dažādus atstumtos vai pat psihopātus un pedofilus. 

“Islāma valstij” visā pasaulē ir salīdzinoši spēcīgi “franšīzes” atzari, tāpēc nav sagaidāms, ka pēc Bagdadi nāves grupējumam draudētu izjukšana. 

Tā vietā Bagdadi pienākumu pārņēmēja galvenais uzdevums varētu būt organizācijas atjaunošana un tās darbības paplašināšana. Neskatoties uz to, ka “Islāma valsts” ir zaudējusi gandrīz visas iepriekš Sīrijā un Irākā kontrolētās teritorijas, grupējumam joprojām ir pietiekami daudz sekotāju Afganistānā, Lībijā, Rietumāfrikā, kā arī Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā.