Likuma izmaiņu dēļ var nākties slēgt privātskolas (3)

Vēstulē pausts, ka likumprojektā noteiktā prasība par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu izglītības iestādē vienā adresē var mudināt slēgt privātās vispārējās izglītības iestādes.

"Likumprojektā noteiktais regulējums par izglītojamo skaitu vienā izglītības iestādē izslēdz iespēju privātajām izglītības iestādēm turpmāk saņemt valsts finansējumu, kas ir paredzēts pedagogu atalgojumam, tas nozīmē vienlīdzības principa pārkāpšanu," uzskata privātskolu pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka privātās izglītības iestādes atslogo valsts un pašvaldību budžetos paredzēto finansējumu izglītībai, jo visi ar izglītības iestādes uzturēšanu un attīstību saistītie izdevumi tiek segti no maksājumiem, kurus izglītības iestādes piesaista kā maksājumus no izglītojamo vecākiem, sponsorējumus, ziedojumus un līdzīgi.

Savukārt izstrādātais likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas izglītojamo skaitā, kas var izraisīt skolu slēgšanu, pārliecināta asociācija. Tās ieskatā, šāda rīcība ir uzskatāma par neuzticības izteikšanu izglītības iestādes dibinātājiem - pašvaldībām un privātajām struktūrām.

Asociācijā arī pauda pārliecību, ka likuma grozījumi ierobežo vecākus brīvi izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību.

"Ja stāsies spēkā likumprojektā noteiktie ierobežojumi, privātās izglītības iestādes būs spiestas pārskatīt vai lauzt līgumattiecības ar izglītojamo vecākiem, jo būtiski būs mainījušies noteikumi un finansēšanas avoti. Tādējādi virkne privāto izglītības iestāžu var saskarties ar tiesvedības procesiem, par kuru juridisko pamatu kļūs valsts pieņemtais tiesiskais regulējums," vēstīts LPA vēstulē.

LPA aicina politiķus izslēgt privātās vispārējās izglītības iestādes no to subjektu skaita, uz kuriem tiek attiecināts likumprojekts. Asociācija arī aicina saglabāt šobrīd esošo kārtību, kas nosaka, ka privātās izglītības iestādes saņem valsts finansējumu pedagogu darba samaksas segšanai atbilstoši izglītojamo skaitam privātajā izglītības iestādē.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Ministrija izstrādājusi un valdība atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz deleģējumu valdībai atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.

Tāpat tie paredz noteikt, kādam ir jābūt izglītojamo skaitam katrā pamatizglītības programmas īstenošanas vietā, ja iestāde šo programmu piedāvā dažādās adresēs jeb filiālēs. IZM pati atzīst, ka atsevišķos gadījumos izglītības iestādes īsteno programmas vairākās adresēs, lai nodrošinātu iespēju izglītojamiem, īpaši mazākajās klasēs, apgūt programmu tuvāk savai dzīvesvietai.

Izglītojamo skaitu plānots noteikt, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot administratīvi teritoriālo reformu, uzsver IZM. Ministrija atzīst, ka izglītojamo skaita noteikšana ir komplekss jautājums, kas skatāms vairāku Ministru kabineta noteikumu kontekstā, turklāt norādot dažādu izglītojamo skaitu.

Vienlaikus valdībai paredzēts uzdevums noteikt kvalitātes kritērijus vispārējās izglītības programmas īstenošanai vidējās izglītības pakāpē.

Ja privātā izglītības iestāde neatbildīs noteiktajām prasībām, tā varēs turpināt programmu īstenošanu, taču tiekot finansētai tikai no dibinātāja budžeta, paredz grozījumi. Tie arī paredz, ka izglītojamo skaita vai kvalitātes kritēriju (vidējās izglītības pakāpē) neizpildes gadījumā netiks piešķirts finansējums pedagogu darba samaksai.

Lai gan šajā likumprojektā nav minētas konkrētas iespējamās prasības skolēnu skaitam, maijā valdība izskatīja IZM informatīvo ziņojumu, kurā tika piedāvāts četru reģionu bloka modelis ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klasēs.