"Saucējas" veiksmīgi startē starptautiskajā pasaules mūzikas forumā "Womex"
Foto

Jau 14. reizi Latvija piedalījās lielākajā pasaules mūzikas forumā "Womex", kas notika no 23. līdz 27. oktobrim Tamperē, Somijā. Līdztekus Latvijas Mūzikas informācijas centra (LMIC) organizētajam stendam Latviju šogad forumā pārstāvēja arī Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, kuras koncerts uz vienas no sešām "Womex" skatuvēm izraisīja skatītājos neviltotu interesi un sajūsmu.

“Saucējas "Womex" bija vienīgā grupa, kas dziedāja tradicionālu, nearanžētu mūziku, līdz ar to kļūstot par sava veida eksotiku. Koncerta vieta - rokklubs – sākumā “Saucējām” šķita īsts izaicinājums, jo parasti tādās vietās nekoncertējam,” stāsta grupas vadītāja Iveta Tāle. “Tomēr ar savu priekšnesumu spējām noturēt neatslābstošu publikas uzmanību. Skatītāji iesaistījās gan dabas skaņu atdarināšanā, veidojot fonu “Saucēju” dziedātajām ganu gavilēšanām, gan burdona vilkšanā, kas koncerta nobeigumā dziedātajā suitu garajā saucienā jau sasniedza zināmu pilnību, piedārdinot rokklubu ne sliktāk par basģitārām.”

Saucējas

FOTO: Tomas Terekas

“Esam gandarītas, ka mūs atzinīgi ir novērtējuši izcili pasaules mūzikas profesionāļi, atzīmējot ne tikai mūsu uzstāšanās augsto līmeni, bet arī latviešu tradicionālās daudzbalsības skaistumu,” turpina Iveta Tāle.

“Īpaši klausītājus piesaistīja sekundu daudzbalsība un burdons, kā arī mūsu tradicionālās maskas, dziedot Ziemassvētku dziesmas.”

Koncertu ar ievadvārdiem par “Saucējām” un latviešu tradicionālo mūziku sāka britu mūziķis, mūzikas žurnālists un pasaules mūzikas eksperts Endrjū Kronšovs (Andrew Cronshaw), kurš uzsvēra: “Grupas priekšnesums bija vitāls un ne tikai skaniski spēcīgs, bet arī vizuāli atraktīvs un skatītājus piesaistošs. Ar savu priekšnesumu “Saucējas” patīkami atsvaidzināja "Womex" koncertu piedāvājumu, ļaujot klausītājiem izbaudīt autentiskas mūzikas šarmu.”

“Latvijas stends šogad bija īpaši pamanāms – bijām izvietoti kopā ar ziemeļvalstīm, blakus Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, ar kuriem kopā veidojām Baltijas paviljonu. Tā kā šogad "Womex" notika ģeogrāfiski tik tuvu mums un arī akcents tika likts tieši uz Ziemeļvalstu tematiku, tad no Latvijas bija ieradušies teju 20 pasaules mūzikas jomas pārstāvji. Jau izstādes laikā tika dibināti dažādi kontakti un iezīmējās vairāki kopīgi starptautiski projekti, tāpēc jācer, ka mūsu dalība izstādē šogad nesīs īpaši daudz augļu,” uzsver LMIC projektu vadītāja Vineta Romāne.

Latvijas stendu ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu organizē Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Šogad pirmo reizi ar Baltijas Kultūras fonda atbalstu tika veidots Baltijas paviljons - kopīga sadarbības platforma, lai sniegtu atspēriena punktu Baltijas valstu mūziķu virzībai pasaules mūzikas tirgū, kā arī lai atbalstītu visu trīs valstu mūziķu dalību "Womex" koncertos. No Igaunijas forumā koncertēja divas mākslinieces – Ketlina Megi (Cätlin Mägi), kuras vokālu un virtuozo vargāna spēli akcentēja elektroniskās ierīces (“cilpotājs” un dažādi skaņas procesori), kā arī Mari Kalkuna (Mari Kalkun), tradicionālās mūzikas dziedātāja, multiinstrumentāliste un mūzikas autore no Dienvidigaunijas. Šogad WOMEX koncertā pirmo reizi piedalījās arī Lietuvas pārstāvji - grupa “Merope”, kurā muzicē gan Lietuvas dziedātāja un kankles spēlētāja Indre Jurgelevičūte (Indrė Jurgelevičiūtė), gan Beļģijas mūziķi.

Latvijas stendā šogad klātienē īpaši kuplā pulkā bija pārstāvētas vairākas tradicionālas, folkmūzikas, etniskās un citu līdzīgu žanru grupas - “Auļi, “Tautumeitas”, “Iļģi”, “ZeMe”, “Rahu the Fool”, “Laiksne”, “Imanta Dimanta un draugi”, “Laimas Muzykanti”, “Ducele”, “Very Cool People”, Saulkrastu jauktais koris “Anima”, “Dagamba”, kā arī kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, festivāli “Porta” un “Sviests”. Katru gadu saistībā ar forumu LMIC izdod arī etniskās mūzikas ierakstu izlasi "Native Music. Traditional / Folk / World-music/ Latvia". Izlases koncepcijas autore ir etnomuzikoloģe Lauma Bērza, kura izlasē iepazīstina ar šīs mūzikas aktualitātēm un spilgtākajiem pārstāvjiem Latvijā.

Forumā "Womex" šogad piedalījās vairāk nekā 2500 mūziķi, izdevēji, producenti, festivālu organizētāji un citi mūzikas industrijas profesionāļi no 83 valstīm. Forumā varēja satikt sev līdzīgi domājošos, uzzināt par aktualitātēm, iegūt jaunus kontaktus un smelties iedvesmu jauniem projektiem. Piecās dienās paralēli stendu izstādei notika 60 koncerti uz 6 skatuvēm, kuros piedalījās 260 mūziķi, kā arī DJ un filmu skates, dažādas tematiskas konferences un meistarklases.

"Womex" 25 gadu pastāvēšanas vēsturē no Latvijas mūziķiem līdz šim forumā ir uzstājusies koklētāja Laima Jansone (2011. gadā) un grupa "Iļģi" (2015. gadā).

Par “Saucējām”

Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas „Saucējas” dalībnieces jau 15 gadus apvieno kopīgs mērķis – apgūt un popularizēt latviešu tradicionālās dziedāšanas stilus un tehnikas, īpašu uzmanību veltot daudzbalsīgām lokālajām tradīcijām.

Saucējas

FOTO: Tomas Terekas

Paralēli jaunu koncertprogrammu gatavošanai jau trešo gadu “Saucējas” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Kultūras akadēmijas atbalstu turpina īstenot projektu “Tradicionālā dziedāšana dabas akustiskajā vidē”, kura ietvaros grupas dalībnieces veic dziesmu ierakstus dabā. Šie ieskaņojumi sniedz priekšstatu par latviešu dziedāšanas tradīciju, kuras veselums top cilvēka, dabiskās akustikas un dažādu dabas radīto skaņu līdzās skanēšanā un mijiedarbībā.

“Saucējas” izdevušas četrus mūzikas albumus – „Saucējas” (2007), „Dziediet, meitas, vokorā. Sēlpils un Vārnavas folklora” (2012), „Saucējas. En concert á Paris” (2014), „Trīci, munu ustabeni! Ludzas un Kārsavas tradicionālā mūzika” (2016), un 2020. gadā plāno izdot dabas ierakstu projekta albumu.

Albums „Dziediet, meitas, vokorā. Sēlpils un Vārnavas folklora” saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu (2012), bet albums „Trīci, munu ustabeni! Ludzas un Kārsavas tradicionālā mūzika” – Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks” (2016).

Ārpus Latvijas robežām „Saucējas” koncertējušas Austrijā, Armēnijā, Baltkrievijā, Bulgārijā, Gruzijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Krievijā, Lietuvā un Polijā.

Uz augšu