Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments trešdien atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējam atteikts piemērot samazināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi, jo nekustamā īpašuma adresi fiziskā persona ir deklarējusi vienīgi kā papildu adresi, pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.
AT spriedumā norādīts, ka nepamatots ir pieteicēja uzskats, ka deklarētā dzīvesvieta, kas minēta Rīgas domes saistošajos noteikumos, un papildu adrese ir viens un tas pats jēdziens.
AT atzina par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka Rīgas dome tiesiski un pamatoti pieteicējam aprēķinājusi NĪN 1,5 procentu apmērā, jo dzīvokļa īpašumā bija deklarēta tikai pieteicēja papildu adrese, taču šis apstāklis nedod tiesisku pamatu piemērot Rīgas domes "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.1.1. apakšpunktā paredzēto samazināto NĪN likmi, jo likumdevējs ir nodalījis deklarēto dzīvesvietu no deklarētās papildu adreses.
AT spriedumā skaidroja, ka no saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta izriet, ka samazinātās nodokļa likmes noteikšana Rīgā deklarētajām fiziskajām personām ir saistīta gan ar atbildīgas budžeta plānošanas principu, gan ar teritorijas attīstības un sakārtošanas principu. Attiecīgi pašvaldība saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli no tām personām, kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu Rīgā, tāpēc šīm personām tika noteikta samazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme.
Savukārt tās personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta citā pašvaldībā, maksā tikai nekustamā īpašuma nodokli, bet vienlaikus saņem pašvaldības pakalpojumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu. Tādēļ arī šīm personām ir saglabāta valsts noteiktā maksimālā nekustamā īpašuma nodokļa likme.
