Vecu spēkratu pārpludināts un piesārņojošs: valsts grib padarīt Latvijas auto tirgu zaļāku (68)

CopyLinkedIn Draugiem X
Automašīnas. Ilustratīvs attēls.
Automašīnas. Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Latvijas autoparkam ir jākļūst "zaļākam" un videi draudzīgākam. Konkrēta plāna, kā to panākt, pagaidām gan nav, bet idejas ir. Par šo tēmu trešdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Tieša runa" diskutēja vairāki nozares eksperti.

Pavisam nesen medijus pāršalca ziņa, ka "automašīnu atļauties varēšot tikai bagātnieki, tā kļūšot par privilēģiju turīgajiem un nepanesamu slogu pārējiem."

Pēcāk gan atbildīgā ministrija skaidroja, ka vēsts par pamatīgo nodokļu slogu, kas tikšot uzlikts ar fosilo degvielu un dīzeli darbināmām automašīnām, vecākām par trīs gadiem, esot "pārpratums". 

Taču viens ir skaidrs: Latvija ir apņēmusies samazināt CO2 izmešu daudzumu, un liels piesārņotājs ir satiksmes sektors.

Par šo tēmu trešdienas pievakarē diskutēja vairāki eksperti: Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (KPV LV), Jānis Butāns, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs (JKP), Ints Dālderis, finanšu ministra padomnieks (JV), Arnis Blodons, Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs, Andris Kulbergs, biedrības „Auto asociācija” prezidents, un Neils Balgalis, SIA «Grupa 93» vadītājs un pilsētplānotājs.

Diskusiju vadīja žurnālists Gundars Rēders.

Satiksmes un Ekonomikas ministriju pārstāvji stāstīja, ka dokumenti, kuros cita starpā runāts arī par nodevu uzlikšanu auto, kuri lieto fosilo degvielu, ir tikai diskusijas sākuma punkts un, iespējams, ministriju ierēdņi, izskatot visas CO2 mazināšanas iespējas, "pārcentušies".

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka cīņā ar CO2 izmešiem Latvijai draudot vairākas pārkāpuma procedūras, jo jau esot iekavēti reformu procesi. Tāpat viņš teica, ka Latvijā jau esošajām vecajām automašīnām papildu nauda nebūs jāmaksā.

Lielākā daļa raidījuma dalībnieki piekrita, ka jāmeklē risinājumi, lai Latvijas iedzīvotāji izvēlētos dabai draudzīgākus spēkratus, taču, kā norādīja, Arnis Blodons, Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs, aplūkojot CO2 karti, secināms, ka uz Rietumeiropas fona Latvija ir pat ļoti zaļa.

Kā vienu no risinājumiem Andris Kulbergs minēja atbalsta programmas izveidi, kas ļautu iedzīvotājiem iegādāties jaunākas automašīnas. Vēl viena Kulberga paustā ideja ir atbalsts uzņēmumiem, kas iegādātos un darbinieku rīcībā nodotu automašīnas, kas rada mazāku izmešu apjomu.

Tomēr Butāns oponēja, ka valsts budžets nav tik labā stāvoklī, lai izdevumos iekļautu šādu pozīciju. 

Balgalis uzsvēra, ka transporta radīto piesārņojumu rada ne tikai automašīnas, bet arī citi transportlīdzekļi. Tāpat eksperts norādīja, ka Rīgā koncentrējas apmēram puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem, tādēļ valsts politika jāveido tā, lai sabiedriskā transporta sistēma, īpaši Pierīgā un galvaspilsētā, būtu ērta, pieejama un atvērta.

Balgalis atgādināja, ka 2021. gadā Latvija saņems jaunos vilcienus, un vilciena kā transporta līdzekļa popularizēšanu būtu viens no veidiem, kā valstī samazināt CO2 izmešu apjomu.

SIA «Grupa 93» vadītājs kā pozitīvu piemēru minēja kopbraukšanas principu, piemēram, uzņēmumu Car Guru un City Bee ienākšanu Latvijā. "Kopbraukšanā cilvēks auto izmanto tad, kad tas ir nepieciešams," skaidroja Balgalis, piemetinot, ka šādu sistēmu būtu vērts attīstīt arī reģionos. 

Miezainis minēja, ka arī "Rīgas Satiksmei" būtu jāvirzās uz zaļāku un videi draudzīgāka autoparka izveidi. 

Eksperti secināja, ka zaļāka auto tirgus veicināšana ir kompleksa, un problēmas risināšana sastāvētu no vairākiem soļiem, piemēram, elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstīšana, sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana, kopbraukšanas atbalstīšana u.c. 

Pilnu raidījuma ierakstu iespējams noskatīties šeit.

Kā allaž, diskusijai līdzi sekoja naskākie mikroblogošanas vietnes "Twitter" lietotāji.

Komentāri (68)CopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu