Eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs septembrī nobalsoja par rezolūciju "Eiropas atceres nozīme Eiropas nākotnei", pievienojoties sociālistu un demokrātu alianses pozīcijai. Rezolūcijā nosodīti nacistiskā, padomju un citu totalitāro režīmu noziegumi, taču Ušakovs nesenā intervijā Pirmajam Baltijas kanālam noliedz, ka tajā būtu atrodams jebkāda veida mājiens uz tā dēvēto Uzvaras pieminekli Rīgā. Bet vai tā tiešām ir?
Ušakovs intervijā norāda, ka staļiniskais režīms pastrādājis daudzus noziegumus un ka Molotova-Ribentropa paktu nevajadzētu "sākt vērtēt no jauna".
"[Taču,] lai šajā deklarācijā atrastu jebkādu mājienu uz Atbrīvotāju pieminekli Rīgā, tur jābūt ļoti perversam domu gājienam," apgalvo Ušakovs.
Par šā izteikuma patiesumu var pārliecināties jebkurš interesents, jo dokumenta teksts pieejams EP mājaslapā. Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienā pieņemtajā rezolūcijā vienlīdz bargi nosodīts kā nacistiskais, tā staļiniskais režīms, taču norādīts uz vēsturisko atšķirību: pēc nacistu režīma sakāves daļa Eiropas valstu varēja tiesāt kara noziedzniekus un atkopties, savukārt citas vēl pusgadsimtu bija pakļautas diktatūrai, tostarp "vai nu tiešā padomju okupācijā, vai padomju ietekmē". Nacistiskā režīma noziegumi tika izmeklēti Nirnbergas procesā, un tajos vainīgie tika sodīti, taču joprojām nepieciešams veicināt sabiedrības informētību par staļinisma noziegumiem, sniegt to morālo izvērtējumu un veikt juridisku izmeklēšanu, uzsvērts rezolūcijā.
Dokumenta 18. punktā EP "norāda, ka vairākās dalībvalstīs sabiedriskās vietās (parkos, laukumos, ielās u. c.) atrodas pieminekļi un memoriāli, kas slavina totalitāros režīmus, un tas paver iespēju izkropļot vēsturiskos faktus par Otrā pasaules kara sekām un popularizēt totalitārismu kā politisku iekārtu".
Ņemot vērā rezolūcijas kopējo kontekstu - staļinisma noziegumu pielīdzināšanu nacistu pastrādātajiem un nosodošo attieksmi pret padomju totalitārā režīma slavināšanu -, skaidri redzams, ka rezolūcijas tekstā iekļauts vismaz "mājiens" uz tādiem objektiem kā tā dēvētais Uzvaras piemineklis Rīgā, kura sākotnējais nosaukums bija "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Apgalvojums, ka nepieciešams "perverss domu gājiens", lai šādu mājienu saskatītu, liecina par mēģinājumu maldināt par rezolūcijas saturu.
Ušakova birojs EP neatsaucās uz portāla TVNET lūgumu skaidrot savu izteikumu intervijā Pirmajam Baltijas kanālam.
Rezolūcijā arī paustas "nopietnas bažas par Krievijas pašreizējās vadības centieniem izkropļot vēsturiskos faktus un mazināt padomju totalitārā režīma noziegumu smagumu", kā arī uzskats, ka "tie ir bīstami elementi pret demokrātisko Eiropu vērstā informācijas karā, kura mērķis ir sašķelt Eiropu".
17.punktā paustas bažas par to, ka "totalitāro režīmu simboli joprojām tiek izmantoti gan publiskajā telpā, gan komerciāliem nolūkiem", atgādinot, ka "vairākas Eiropas valstis ir aizliegušas gan nacistiskās, gan komunistiskās simbolikas lietošanu".
/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)