Rīgas dome apņemas koku stādīšanā izmantot aktīvistu ieviestās tehnoloģijas

FOTO: twitter

Biedrība "Pilsēta cilvēkiem" kopā ar atbalstītājiem, izmantojot mūsdienīgas koku stādīšanas tehnoloģijas, Rīgas centrā ceturtdien iestādīja divas deviņus metrus augstas holandiešu liepas, un aktīvistu piemēru jau nākamgad sola ņemt vērā arī Rīgas dome.

Konkrētā koku stādīšanas tehnoloģija citviet pasaulē ir plaši izmantota, taču Rīgā izmēģināta pirmo reizi. Biedrību "Pilsēta cilvēkiem" šajā akcijā atbalstījis uzņēmums SIA "Labie koki", "Mežpils alus" zīmols, ainavu arhitekti, kā arī virkne citu uzņēmumu un atbalstītāju. 

Piemēram, "Labie koki" piegādājuši pašus koku stādus, ainavu arhitekti palīdzējuši ar projektēšanu, savukārt nīderlandiešu sistēmu ražotāji uzdāvinājuši pašu sistēmu, bet pašvaldība - atvēlējusi vietu.

Kā šodien pasākumā stāstīja "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs, biedrība jau sen, pirms diviem gadiem, pamanīja pašvaldības ieceri izcirst vairāk koku nekā iestādīt, tādēļ ilgstoši meklēti veidi, kā situāciju labot un mainīt politiķu domāšanu. 

"Šis tas ir arī izdevies, jo bariņš koku sastādīts arī citviet, ne tikai šeit," atzina Jonovs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka bieži vien pati pašvaldība un nekustamo īpašumu attīstītāji saduras ar problēmu, ka kokus viņi stādīt grib, bet nevar, jo ir aizsargzonas, komunikācijas un citi šķēršļi.

"Pārsvarā tā ir "baigā ņemšanās" un cilvēki pārstāj mēģināt, jo viņiem vienalga beigās pasaka nē, taču mēs izdomājām, ka vajag šo uzskatu salauzt un iziet visu saskaņošanas un atļauju izsniegšanas procesu," sacīja Jonovs, neslēpjot, ka kopumā visu dokumentu kārtošana aizņēmusi vairākus mēnešus. 

Konkrētā tehnoloģija paredz, ka zemē tiek iebūvētas plastmasas konstrukcijas, kurās ir iespējams iepildīt auglīgu augsni, kas nesablīvēsies, jo konstrukcija notur slodzi. Šajā augsnē ir iespējams attīstīties mikroorganismiem, kas, savukārt, palīdz ražot kokiem nepieciešamās barības vielas un koks var augt tam daudz piemērotākā vidē.

"Problēma ar kokiem Rīgas centrā ir milzīga, jo neviens negrib elpot putekļus un izplūdes gāzes. Šīs nedēļas laikā, kamēr veidojām vietu sistēmas uzstādīšanai, cilvēki nemitīgi prašņāja par to, kas te notiek, un teica paldies. Arī īpašumu attīstītāji staigā apkārt un izrāda interesi, un ir cerība, ka "ledus ir iekustējies"," pauda Jonovs.

Aktīvisti gan neslēpa, ka viena koka iestādīšana ar šādu tehnoloģiju ir pielīdzināma jaunas mašīnas iegādei, jo izmaksā aptuveni 10 000 eiro. Dārgākās ir tieši sagatavošanas un sistēmas uzstādīšanas izmaksas, jo paši koku stādi maksā no dažiem simtiem līdz aptuveni 1000 eiro.

Runājot par sadarbību ar pašvaldību, Jonovs norādīja, ka jau tagad Mājokļu un vides departaments ir vērsies pie aktīvistiem pēc padoma un tuvākajā laikā plānotas arī tikšanās, lai diskutētu par problemātiskākajām Rīgas vietām un iespējamajiem risinājumiem arvien jaunu koku iestādīšanai.

Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) klātesošajiem solīja, ka jau 2020.gada pašvaldības budžetā tiks ieviesta jauna "zaļā programma", kur līdzekļi būs atvēlēti tieši koku stādīšanai, jo "atrunas par komunikācijām vairs netiks pieņemtas".

"Šis ir jauns risinājums, kā uzstādīt koku līdzās komunikācijām. Mani kritizē par centra sporta kvartālu, ka tur nav neviena koka, un es vienmēr saku, ka tas ir dēļ komunikācijām. Tagad esmu uzdevis kolēģiem pārbaudīt tur visu, un, ja būs iespēja - koki tur būs," solīja Burovs.

Burovs arī uzteica SIA "Labie koki" vadītāju un arboristu Edgaru Neilandu, kurš "ir pacēlis viņa IQ par kokiem pilsētās", un aicināja arī pašvaldības darbiniekiem organizēt seminārus par šo tēmu.

Mājokļu un vides departamenta vadītājs Anatolijs Aļeksejenko aģentūrai LETA atzina, ka plāni nākamajam gadam ir lieli un, piemēram, Krasta ielā vien plānots iestādīt 130 kokus un 6000 krūmu, bet Brīvības ielā - 85 kokus.

Šo tehnoloģiju gan nevarēs izmantot visiem kokiem, jo kopējās izmaksas būšot pārāk lielas, bet, runājot, piemēram, par Brīvības ielu, šādā veidā varētu iestādīt ap 20 kokiem, sprieda Aļeksejenko. Viņš norādīja, ka kopumā šo tehnoloģiju plānots izmantot tikai pilsētas centrā.

Tikmēr par to, ka ielu sālīšana ziemas sezonā atstāj iespaidu arī uz kokiem, Aļeksejenko sacīja, ka risinājums būtu pie koku dobēm uzstādīt aptuveni 30 centimetrus augstu apmali, kā rezultātā izkaisītais sāls pret to atdurtos un nenonāktu uz saknēm.

Lai gan šāds risinājums departamentam zināms jau vairākus gadus, līdz šim šāda veida apmales pie koku dobēm uzstādītas nav. "Īstenojot jauno programmu, mēģināsim visiem kokiem tādas uzstādīt," solīja departamenta vadītājs.

Jau ziņots, ka šodien notikušās koku stādīšanas akcijas mērķis ir pievērst plašākas sabiedrības uzmanību Rīgas vēsturiskā centra ielu apstādījumiem, to atjaunošanai un uzturēšanai.

Uz augšu