Ieejot veikalā, tā ejas var izskatīties ļoti mierīgas, ļaujot bez steigas aplūkot un izvēlēties, kādus dārzeņus ielikt iepirkumu groziņā, vai arī izvēlēties, kādas brokastu pārslas būtu izdevīgākas. Tomēr aiz šīs mierīgās ainavas visā pasaulē risinās lielveikalu tīklu karš. Jauns ziņojums no e-komercijas pētījumu platformas “Profitero” norāda, ka pēdējo gadu laikā ļoti izteikti pastiprinās konkurence starp tradicionālajiem lielveikaliem un interneta veikaliem, vēsta “Forbes”.
Kā izdevumam “Forbes” norādīja amerikāņu tirdzniecības uzņēmuma “Americold” viceprezidents Kriss Ouvens, tehnoloģiju un interneta tirdzniecības platformu attīstība būtiski izmaina patērētāju pieprasījumu un paradumus.
“Profitero” ziņojums parāda, ka viens no lielākajiem pārtikas internetveikaliem ASV ir “Kroger”, kas spēj sastādīt pienācīgu konkurenci ar tirdzniecības gigantu “Amazon”. Tomēr arī tradicionālie veikali, kā “Wallmart” cenšas veidot savu tirdzniecības stratēģiju tā, lai saglabātu savas pozīcijas mazumtirdzniecības tirgū. Lai arī cenu izmaiņām ir vērojamas dažādas izmaiņu tendences, ir skaidrs, ka lielveikalu cīņa pret internetveikaliem tikai pieņemsies spēkā, jo arvien vairāk cilvēku dod priekšroku tiešsaistes tirdzniecības vietām – tas ļauj ietaupīt laiku, un nereti – arī naudu.
“Mazumtirgotājiem ir jācenšas pielāgoties diviem fenomeniem – digitālajiem veikaliem, kā arī patērētāju paradumu maiņai, izvēloties svaigus vietējā ražojuma produktus. Tas, savukārt, apdraud lielveikalu ķēžu piedāvātos “firmas produktus”, kas ir integrēti tirdzniecības tīklu struktūrvienībās. Cilvēki šodien ēd citādāk nekā pirms pieciem gadiem. Cilvēki ir sākuši ēst veselīgāk, līdz ar to pieaug pieprasījums pēc veselīga un svaiga ēdiena. Tomēr vecā infrastruktūra, kas darbojas daudzās tirdzniecības vietās, ir novecojusi. Tā nespēj produktiem sniegt nepieciešamo uzglabāšanas temperatūru. Lai to nodrošinātu, tirgotājiem ir jāiepērk jaunas tehnoloģijas, kas ilgtermiņā var arī neatmaksāties, jo jārēķina klāt arī visai augstās tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas,” sacīja Ouvens.
Ouvens, runājot par nākotnes perspektīvām, prognozē, ka jau drīzumā varētu notikt ļoti strauji lielveikalu infrastruktūras uzlabošanas darbi, lai mazumtirgotāji varētu sacensties ar tīmekļa tirdzniecības platformām, kā arī – paši piedāvāt savus interneta veikalu servisus. Līdz ar to – konkurence tikai palielināsies un šajā situācijā labākas pozīcijas būs tiem mazumtirgotājiem, kuriem paralēli tradicionālajiem veikaliem spēs piedāvāt sava veikala “interneta versiju”, ļaujot patērētājam iepirkties arī internetā.
Nodrošinājuma tīklu uzlabošana
“Tipiski ir tā, ka mazumtirgotāja izveidotā preču piegādes infrastruktūra nemaz nav paredzēta interneta veikalu uzturēšanai. Lielveikali parasti koncentrējas uz vienu veidu, kā veikt savu biznesu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka lielveikalu tīklam ir vairāki desmiti vai pat simti veikali vienā reģionā, kuros patērētāji var iegādāties sev nepieciešamās preces. Tomēr – tiem nav iespējas iegādāties preces internetā, jo, nepastāv tāda iespēja, kā piemēram, preču piegāde uz mājām,” sacīja Ouvens.
Viņš norāda, ka to veikalu tīklu infrastruktūra, kurā ir iekļautas arī nelielas noliktavas katrā no apkaimēm, ir viens no labākajiem risinājumiem, kā veikals varētu attīstīt preču piegādi no pasūtījumiem internetā. Pēc eksperta domām, šādi vietējās nozīmes veikals varētu kalpot arī par savdabīgu loģistikas centru, kas varētu nodrošināt papildu darba vietas.
Šī stratēģija atsevišķās valstīs tiek piekopta jau šodien, taču kopumā tā joprojām tiek uzskatīta par “nākotnes stratēģiju”. Līdz ar to pārtikas preču lielveikali var īstenot pasūtījumus, un tiem būtu arī pilnībā automatizēti preču sadales centri ar paplašinātām noliktavu telpām. Tas ļautu lielveikalu ķēdei apkalpot “digitālos” pircējus dažu minūšu laikā, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.
“Ilgtermiņā mazumtirgotājiem ir nepieciešams pievērsties pie viņu piegādes ķēdes pašiem pamatiem. Jārēķinās, ka cilvēku ēšanas paradumi ir citādāki, un arī ēdiena piegādes šodien vairs nav tādas, kādas tās būtu bijušas agrāk. Novecojusī infrastruktūra ir liela problēma. Vecākiem veikalu preču piegādes centriem nav pietiekamas kapacitātes, lai spētu nodrošināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, līdz ar to – veikaliem ir jādomā, kā veidot savu tirdzniecības stratēģiju, lai tie spētu veiksmīgi pastāvēt arī ar novecojušām produktu piegādes sistēmām,” sacīja Ouvens.
“Forbes” norāda, ka jaunās paaudzes pārtikas preču izplatīšanas centriem jābūt orientētiem uz lielāku centralizāciju, tiem jābūt arī tādiem, lai spētu apgrozīt un nodrošināt maksimāli lielu produktu plūsmu. Pašreizējos preču izplatīšanas centros viena no problēmām ir tā, ka liela daļa produktu ilgi stāv dīkstāvē un nereti nemaz netiek pārdoti līdz derīguma termiņa beigām. Modernizējot piegādes centrus, veikali varētu iegūt jaunas iespējas, kā izvērst savu darbību – arī iekarot interneta platformas un piegādāt savas preces klientiem ne tikai uz vietas veikalā, bet arī internetā.
