Jauna informācija par to, ka nevakcinēties pret masalām ir muļķīgi un bīstami

FOTO: Reuters/ScanPix

Nemaz ne tik sen masalas tika uzskatītas gluži vai par nepieciešamību bērna attīstībā. Pirms 1960. gados ASV sākās vakcinācija pret šo slimību, ļoti daudzi no bērniem ik gadu sasirga ar šo slimību, piedzīvojot ne vien gripai līdzīgus simptomus un izsitumus, bet arī iegūstot mūža imunitāti pret to. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi amerikāņi masalas uzskata par visai nekaitīgu slimību, liedzot bērniem nepieciešamās vakcīnas.

Tiesa, divi savā starpā saistīti pētījumi, kas publicēti zinātniskajā žurnālā “Science” un “Science Immunology”, kliedē mītu par to, ka masalas ir nekaitīgas. Turklāt, par spīti tam, ka slimība ir bīstama pati par sevi, masalas var burtiski “izslēgt” cilvēka imūnsistēmu, atstājot to ar “imūnsistēmas amnēziju”, kad cilvēka organisms kļūst ārkārtīgi uzņēmīgs pret citām slimībām.

Ārstiem jau sen ir zināms, ka masalas liek slimotājiem būt uzņēmīgiem pret citām slimībām. Masalas var novest pie nopietnām komplikācijām, piemēram, neiroloģiskiem bojājumiem, tomēr lielākā daļa no ikgadējiem 110 tūkstošiem nāves gadījumu, kas saistīti ar masalām, ir dažādu infekciju, piemēram, pneimonijas dēļ.

Jaunie pētījumi ir vieni no pirmajiem, kas demonstrē, kāpēc tā notiek.

“Katru reizi, kad mēs saskaramies ar kādu patogēnu, mūsu imūnsistēma to atpazīst, izveido pret to imunitāti un saglabā informāciju par to savā imūnsistēmas atmiņā,” skaidroja imunoģenētikas profesore Velislava Petrova.

FOTO: Public Domain

Tomēr masalu vīruss mēdz uzbrukt tieši šīm atmiņas šūnām, atstājot pacientu ar tādu imūnsistēmu, kas vairs nespēj atcerēties patogēnus, pret kuriem jau iepriekš bija izstrādāta imunitāte.

Pirmajā pētījumā zinātnieki izanalizēja 77 nevakcinētus bērnus no Nīderlandes vakcinācijas pretinieku komūnas. Zinātnieki paņēma asins paraugus 2013. gadā notikušās masalu epidēmijas laikā (pirms un divus mēnešus pēc tam, kad bērni bija inficējušies) un meklēja izmaiņas viņu imūnsistēmā. Paralēli tam zinātnieki pētīja arī piecus nevakcinētu bērnus, kas ar masalām nesaslima.

Kas zinātnieki salīdzināja asins paraugus pirms un pēc masalām, viņi atklāja, ka vīruss bija izdzēsis no 11 līdz 73 procentiem bērna antiķermenīšu. Vidējais to zudums bija 40 procentu liels. Viņi neatklāja līdzīgu antiķermenīšu zudumu bērnos, kas nesasirga ar masalām. Savukārt kontroles grupas bērniem, kas bija saņēmuši vakcīnu pret masalām, arī nebija izmaiņu imūnsistēmā.

Petrova ar saviem kolēģiem pētījumu veica Nīderlandes daļā, kur vakcinācija pret masalām ir retāka nekā citur. Viņi izanalizēja 26 ar masalām slimu bērnu vecuma grupā no 4 līdz 17 gadiem asins paraugus. Šie bērni nekad nebija vakcinēti vai iepriekš slimojuši ar masalām. Savukārt kontroles grupa sastāvēja no trīs nevakcinētiem bērniem, kuri neslimoja ar masalām.

Turklāt vīruss nevien izdzēsa imūnsistēmas atmiņu šūnas, bet to vietā ievietoja jaunas šūnas, kas ļāva ar masalām nākotnē nesaslimt vēlreiz, tomēr atstāja bērnus daudz uzņēmīgākus pret citām slimībām, kas imūnsistēmai iepriekš bija zināmas.

Ir skaidrs, ka nepieciešami tālāki pētījumi, tomēr zinātnieki uzskata, ka jau tagad ir iegūti neapgāžami pierādījumi tam, ka vakcinēties pret masalām ir nepieciešams.

Uz augšu