Riepu apsaimniekošanas asociācija aicina atbildīgās valsts institūcijas vērst uzmanību nolietoto riepu izgāztuvēm

Viņa uzsvēra, ka sezonālā automašīnu riepu maiņa rada ne tikai "sastrēgumus" autoservisos, bet arī aktualizē jautājumu, vai valstiskā līmenī ir izdevies atrisināt jautājumus, kas saistīti ar nolietoto riepu izgāztuvēm un šīs teritorijas atbrīvot no bīstamajiem atkritumiem. 

Pēc Lūses teiktā, nesenais riepu ugunsgrēks Lietuvā, Alītā, kura dzēšana prasīja vairākas dienas un radīja būtisku vides piesārņojumu, apdraudot arī cilvēku veselību, apliecina, ka riepu izgāztuvju sakopšana un vides apdraudējuma risku novēršana Latvijā steidzami jārisina valstiskā līmenī.

"Latvijā jau vairākkārt ir degušas nelegālās atkritumu izgāztuves, taču mācību neesam guvuši. Galvaspilsētā un citviet Latvijā joprojām brīvā dabā ir apjomīgas riepu izgāztuves. Vairākus gadus tiek cerēts un gaidīts, ka par maksātnespējīgiem atzītie uzņēmumi, kuri šīs izgāztuves izveidojuši, paši tās arī sakops. Taču tā ir augsta riska "spēle ar uguni", kuras cena var būt ikviena iedzīvotāja veselība un drošība," uzsvēra Lūse.

Viņa piebilda, ka Lietuvā riepu ugunsgrēka dzēšana prasīja vairākas dienas, tāpēc, lai izslēgtu līdzīgu ugunsgrēku iespējamību Latvijā, atbildīgajām iestādēm un pašvaldībām būtu steidzami jārīkojas, likvidējot šīs riepu izgāztuves, sakopjot teritorijas un normatīvos pastiprinot ražotāju atbildības sistēmu un to klientu darbības kontroli, nodrošinot, ka nolietotās riepas nonāk pārstrādē, nevis izgāztuvēs.

Vienlaikus Lūse atzinīgi novērtēja, ka Valsts vides dienests (VVD) kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sācis preventīvo darbu, piemēram, veicot autoservisu informēšanu un pārbaudes, lai konstatētu, vai tajos ievērotas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas prasības attiecībā uz riepām, akumulatoriem, nolietotajām eļļām.

Lūse minēja, ka nepieciešamas arī izmaiņas normatīvu līmenī, kas noteiktu līdzatbildību videi kaitīgo atkritumu novietotājiem tirgū tajos gadījumos, ja viņu izvēlētās ražotāju atbildības sistēmas darbībā konstatēti pārkāpumi un nav nodrošināta atbilstoša atkritumu apsaimniekošana un gala pārstrāde. 

"Pašreiz Latvijā divās riepu pārstrādes rūpnīcās var pārstrādāt kopā ap 15 tūkstošiem tonnu gadā, kas ir līdzvērtīgs oficiāli tirgū novietotajam riepu apmēram. Taču Lietuvā notikušais ugunsgrēks ietekmēs arī kopējo situāciju Baltijā, jo reģionā pieejamās pārstrādes jaudas ir samazinājušās. Latvijā pārstrādes jaudas var palielināt, taču tas prasa papildus investīcijas," viņa sacīja.

Lūse piebilda, ka valstiskā līmenī jāveicina otrreizējo izejvielu izmantošana, piemēram, publiskās infrastruktūras objektos.

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija ir 2018.gadā izveidota nevalstiska organizācija, kura apvieno riepu importētājus, apsaimniekotājus un pārstrādātājus. Tās mērķis ir valstiskā līmenī panākt atbildīgas riepu importa un apsaimniekošanas darbību valstī, sākot ar nolietoto autoriepu savākšanu un pārstrādi, beidzot ar otrreizējo izejvielu iegūšanu un izmantošanu tautsaimniecībā.