Āboliņš: Ar papildu miljonu eiro visas sabiedrisko mediju vajadzības apmierināt nevarēs

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Ar papildu vienu miljonu eiro visas sabiedrisko mediju vajadzības apmierināt nevarēs, taču pašlaik politiķi gatavi runāt tikai par šādas papildu summas piešķīrumu, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.

Āboliņš skaidroja, ka padome piektdien iesniegusi priekšlikumu Kultūras ministrijai par iespēju nākamā gada budžetā paredzēt papildus vienu miljonu eiro sabiedrisko mediju vajadzībām. "Mēs saprotam, ka sabiedrisko mediju vajadzības ir lielākas un ar vienu miljonu eiro to apmierināšanai nepietiks. Taču politiķi šobrīd ir gatavi runāt tikai par iespējamu viena miljona eiro papildu piešķīrumu," pauda NEPLP pārstāvis,

NEPLP ieskatā minētais viens miljons eiro pamatā būtu jāparedz sabiedrisko mediju darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Saprotot, ka apmierināt visas vajadzības ar vienu miljonu eiro nebūs iespējams, NEPLP ir pieņēmusi lēmumu lūgt 750 000 eiro piešķirt Latvijas Radio vajadzībām, bet 250 000 eiro - Latvijas Televīzijas (LTV) vajadzībām.

Āboliņš skaidroja, ka šāds redzējums pamatots ar Latvijas Radio valdes iesniegto "pārliecinošo reformu un finansējuma izlietojuma plānu, kā arī Latvijas Radio valdes un darbinieku arodbiedrības noslēgto vienošanos, ka abas puses atbalstīs patlaban spēkā esošā Koplīguma pārskatīšanu". Tāpat arodbiedrība neiebilda pret uzņēmuma "Deloitte Latvia" veiktā funkciju audita secinājumu un ieteikumu realizāciju.

"Mēs apzināmies, ka ir krīze ar Latvijas Radio darbinieku atalgojuma konkurētspēju un šī ir iespēja to risināt," uzsvēra Āboliņš.

Vienlaikus NEPLP saprot, ka LTV nepieciešams daudz lielāks papildu finansējums, tāpēc valdība lūgta piešķirt papildu līdzekļus. "Taču naudas ir tikai tik, cik ir, un NEPLP nav tā, kas pieņem lēmumu, cik liels būs papildu finansējums," pauda NEPLP pārstāvis.

"Ir skaidrs, ka izaicinājumu un vajadzību LTV ir daudz. No LTV valdes locekļa Ivara Priedes tiek gaidīts redzējums par atalgojuma sistēmas reformu, tāpat LTV vēl tikai gatavo Informatīvo ziņojumu, kādu Latvijas Radio sagatavoja jau vasarā. Tāpēc ir skaidrs, ka LTV vajadzības nākamajā gadā būs mūsu prioritāte," teica Āboliņš.

NEPLP ir aicinājusi LTV valdi un arodbiedrības uz tikšanos NEPLP pēc tam, kad valdībā būs pieņemts lēmums, ka minētais viens miljons eiro sabiedrisko mediju vajadzībām tiešām tiks piešķirts - par to Priede ticis informēts 31.oktobrī un viņam tika lūgts izrunāt situāciju ar arodbiedrībām.

Āboliņš pastāstīja, ka NEPLP 24.oktobrī tikās ar abām sabiedrisko mediju valdēm un šajā tikšanās reizē klāt bija arī Latvijas Radio arodbiedrības pārstāvji. "Komunikācija ar Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedi par šo jautājumu ir notikusi faktiski katru dienu, un viņam ir lūgts skaidrot situāciju LTV darbiniekiem," uzsvēra Āboliņš.

Kā ziņots, LTV neatbalsta NEPLP piedāvājumu papildu viena miljona eiro sadalei starp sabiedriskajiem medijiem, turklāt pārmet NEPLP nevēlēšanos skaidrot savu priekšlikumu, aģentūru LETA informēja LTV pārstāve Krista Luīze Priedīte.

LTV uzskata, ka patlaban NEPLP piedāvātais potenciālā finansējuma sadalījums nav proporcionāls un samērīgs, kā arī nav sagatavots saskaņā ar tādiem Eiropas Raidorganizāciju apvienības noteiktajiem finansējuma piešķīruma pamatprincipiem kā taisnīgums un pamatotība.

Pēc Priedītes paustā, līdz šim brīdim skaidrojums no NEPLP nav saņemts un šodien LTV plānoja sasaukt arī darbinieku ārkārtas kopsapulci, kurā NEPLP pārstāvji bija aicināti skaidrot un pamatot savu redzējumu. "Tomēr kopsapulce tika atcelta, jo NEPLP pārstāvji ignorēja aicinājumu, tādējādi atsakoties skaidrot savu pozīciju LTV kolektīvam," sacīja LTV pārstāve.

Kā uzsver LTV, saskaņā ar abu sabiedrisko mediju iepriekš iesniegtajiem prioritāro pasākumu finansējuma pieteikumiem, no kā tiešā veidā izriet sabiedrisko mediju gada budžets, proporcionāls un taisnīgs sadalījums būtu jāaprēķina proporcionāli sākotnēji iesniegtajām summām. Attiecīgi, Latvijas Radio būtu piešķirami 578 236 eiro, bet LTV - 421 764 eiro.

"Sabiedrisko mediju finansējuma pamatprincipi ietver ne vien stabilu, adekvātu, no politiskajām interesēm neatkarīgu un caurspīdīgu finansējuma modeli, bet arī to, ka piešķirtajam finansējumam jābūt taisnīgam un pamatotam. Finanšu sadalījums šobrīd rada priekšstatu, ka LTV netiek pienācīgi pārstāvēta pārrunās par valsts budžeta piešķiršanu un sadalījumu," uzskata LTV, norādot, ka, viņuprāt, kapitāldaļu turētājs nedemonstrē spēju uzņemties atbildību par abiem sabiedriskajiem medijiem, radot absurdu situāciju, kurā pilnvērtīgi tiek pārstāvētas tikai viena medija intereses.

LTV ir lūgusi NEPLP finansējuma sadalījumā pieturēties pie iepriekš praksē izmantotā principa, kad gadījumos, ja abiem sabiedriskajiem medijiem vienādu mērķu nodrošināšanai tiek piešķirts mazāks finansējuma apjoms nekā būtu nepieciešams, faktiskā finansējuma summa tiek sadalīta atbilstoši katra medija sākotnēji pieteikto summu proporcijai.

LETA jau ziņoja, ka partiju finansēšanas no valsts budžeta kārtību ieviešot pakāpeniski, koalīcijas partijas vienojušās vienu miljonu eiro nākamajā gadā piešķirt sabiedriskajiem medijiem.

LTV valdes loceklis Ivars Priede iepriekš Saeimas Saeimas Mediju politikas apakškomisijā norādīja, ka sabiedrisko mediju pieprasījumi pēc papildu līdzekļiem ir akūta nepieciešamība.

Viņš norādīja, ka Latvijā sabiedriskie mediji, tostarp LTV gadu no gada atliek būtiskus investīciju projektus, tā vietā nodrošinot operatīvo darbību. "Ir jāsaprot, ka tehnika noveco, un laika gaitā vingrinājums pārvērtīsies par pieaugošu budžeta pieprasījumu plūsmu," teica Priede.

Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams rast risinājumu, lai sabiedriskie mediji varētu rēķināties ar stabilu un prognozējamu finanšu plūsmu, jo pašreizējā budžeta neprognozējamība nenāk par labu. "Mēs arvien vairāk atpaliekam. Protams, televīzijā kaut ko redzēs, bet atpalicība notiek arvien lielākiem soļiem," pauda Priede.

Arī Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzsvēra, ka sabiedrisko mediju tehnoloģiskā atpalicība ir milzīga. "Tehniku plānots atjaunot pēc vairākiem gadiem. Ir saplīsusi kārtējā pults, ko pēc plāna paredzēts atjaunot pēc diviem gadiem. Mēs knapināmies, kā apmaksāt elektrību, algas, tad jādomā, kā izspiest pulti. Situācija ir ļoti nopietna," viņa teica.

Klapkalne piekrita, ka situāciju nevar atrisināt vienā mirklī, piebilstot, ka "esam situācijas ķīlnieki". Taču, viņa pauda viedokli, jo lielāka būs atpalicība, jo lielākas būs problēmas.

Uz augšu