Mūkusalas ielu un tās apkārtni varētu dēvēt par vienu no Rīgas vispusīgākajām teritorijām – te atradīsi it visu – sākot no Daugavmalas, beidzot ar bibliotēku vienā galā un milzu iepirkšanās centriem otrā galā, bet veselu augstskolas pilsētu paralēlajā ielā.
Savukārt, runājot par nekustamajiem īpašumiem un arhitektūru, šī iela izcelsies ar tās industriālo dizainu. 20. gadsimta sākumā šī apkaime kļuva teju par rūpnīcu rajonu, bet mūsdienās tās ir pārtapušas par cēlām dzīvokļu ēkām, kurās sastapsi ārzemēs populāros “loft” stila dzīvokļus ar industriālisma auru. Līdzīgs stāsts ir piemeklējis Mūkusalas ielas namus ar numuriem 25 un 29 jeb jauno projektu “Promenāde”.
Sākotnēji Mūkusalas iela bija tikai ceļš gar Daugavas krastu Pārdaugavas pusē, bet jau 19. gadsimta noslēgumā šis ceļš ieguva pilntiesīgu ielas statusu. Pirmo reizi tā ir minēta 1861. gadā ar tās pašreizējo nosaukumu.
Jau tās pirmsākumos daudzi uzņēmēji saskatīja Mūkusalas ielas potenciālu, proti, skats uz Daugavu, Vecrīgas tuvums, kā arī izdevīgie tranzīta ceļi – blakus atrodas dzelzceļš, bet šoseja virzās rietumu virzienā līdz ar to, no Mūkusalas ielas uzņēmēji ātri vien varēja nogādāt preces uz Rietumeiropu.
Interesanti, ka Mūkusalas ielas vārds ir cēliens no salas "Mūkusalas", kas piederējusi cisterciešu sieviešu klosterim - agrāk šo apkaimi ir veidojis vairāku salu ansamblis. Mūkusala pastāvēja no 13. līdz 18. gadsimtam - no 1764. gada līdz 1782. gadam kāds inženieris Gustavs Emanuēls fon Veismans izstrādāja un realizēja plānu Daugavas dambja būvniecībai, kas savienotu Bieķeņsalu, Mūkusalu, Lielo Klīversalu, Burkānu salu, Mazo Klīversalu un Ķīpsalu. Daudzas salas izzuda, jo attekas starp salām aizsērējās.