BMW, kurš savulaik pārkāpa visas robežas

FOTO: Publicitātes foto

Mūsdienās autoražotāju dienaskārtībā tēma numur viens ir kaitīgie izmeši un iekļaušanās noteiktajās normās. Tomēr bija laiki, kad par vidi un klimata pārmaiņām domāja krietni vien mazāk. Šajā periodā tad arī tapa unikāls BMW, kuram gan nebija lemts kļūt par ko vairāk kā vien prototipu.

Proti, 1987.gadā BMW plānos bija augstākās raudzes 7.sērijas limuzīns, par bāzi ņemot E32 saimes modeli 750iL. Bavāriešiem iecerēto gandrīz arī izdevās īstenot vienīgi izvēlētais V16 motors, kas sniedza nepieciešamo jaudu, bija par lielu. 

Automobiļa alternatīvie nosaukumi bija Goldfish (zelta zivtiņa) vai Secret Seven (slepenais septītais). Tā koncepcijas izstrādātājs bija Karlhaincs Lange, kurš darbam piesaistīja kolēģus Ādolfu Fišeru un Hansu Peteru Vaisbārtu. Lai limuzīns spētu konkurēt ar automobiļiem no Mercedes-Benz klāsta, tam bija jābūt gan ātram, gan arī komfortablam. 

FOTO: Publicitātes foto

Tā apmēram pusgada laikā no tobrīd BMW klāstā esošā V12 dzinēja tika uzkonstruēts 6,7 litru agregāts ar papildu četriem cilindriem. Tā jauda bija 408 ZS, bet griezes moments sasniedza 613 Nm, ko pakaļējiem riteņiem novadīja sešu pakāpju manuālā pārnesumkārba. Tiem laikiem šis 767iL Goldfish milzis bija visnotaļ dinamisks, jo 100 km/h spēja sasniegt aptuveni 6 sekundēs un traukties ar 280 km/h, tomēr dzinējs sagādāja arī ievērojamas problēmas.

Bez tā, ka motora svars bez šķidrumiem bija 310 kilogrami, papildus cilindri nozīmēja, ka motortelpā nav vietas dzesēšanas sistēmai un to nācās pārcelt uz bagāžnieku, bet tas savukārt prasīja "interesantas", taču funkcionālas izmaiņas automašīnas dizainā. Lai gan gaisa ieplūdes atveres aizmugurējos spārnos vaļējais bagāžnieka nodalījums atrisināja mašīnas motora elpošanas problēmu, auto tāpat tika atzīts par nederīgu sērijveida ražošanai un tā arī palika konceptauto.

FOTO: Haubitzn/Wikipedia

Uz augšu