Katalonijas līderis noliedz saistību ar apcietinātiem radikālajiem separātistiem

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kuram svētdien jācīnās par noturēšanos pie varas parlamenta vēlēšanās, ir pieprasījis Torram paskaidrojumus pēc tam, kad vietējos medijos izskanēja, ka grupējuma biedri sacījuši izmeklētājiem, ka rīkojums ieņemt parlamentu saņemts tieši no Torras.

Noklausītu telefonsarunu atšifrējumi, kas iekļauti tiesas dokumentos, liecina, ka divi no apcietinātajiem aktīvistiem runājuši par plānu ieņemt Katalonijas reģionālo parlamentu Barselonā, kad "tur atrodas katalāņu valdība", un "pretoties vienu nedēļu".

Ierakstītajās sarunās viens no iespējamiem grupējuma līderiem norādīja uz Torru un viņa priekšteci Karlesu Pudždemonu, kurš pašlaik uzturas Beļģijā, izmantojot segvārdus "Gandalfs" un "Liza".

Policijas nopratināšanas video, kas nonācis mediju rīcībā, vīrietis arī saka, ka plāns "nāca no prezidenta (..), no Torras".

Katalonijas reģionālā valdība paziņojumā noradīja, ka Torra noliedz izskanējušo informāciju, jo tai trūkst "jebkāda veida uzticamības".

"Turklāt viņš uzstāj, ka nekad nav bijis iesaistīts jebkāda veida attiecībās ar aizturētajiem," piebilsts paziņojumā.

Spānijas Civilā gvarde aktīvistus tur aizdomās par plāniem okupēt Katalonijas parlamenta ēku pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa 14.oktobrī deviņiem katalāņu separātistu līderiem piesprieda līdz 13 gadiem ilgus cietumsodus. Tas izraisīja plašus ielu protestus.

Policija septembrī aizturēja deviņus separātistus, apsūdzot viņus par piederību jaunam un nezināmam grupējumam "Taktiskās reaģēšanas vienība".

Spānijas augstākā krimināltiesa, kas devusi rīkojumu izmeklēt grupējuma darbību, nolēmusi septiņus no aizturētajiem uz izmeklēšanas laiku paturēt apcietinājumā.

Tiesa grupējumu tur aizdomās par nodomu izmantot "jebkādus līdzekļus, tostarp vardarbīgus", lai izveidotu neatkarīgu republiku, un materiālu, kas izmantojami sprāgstvielu izgatavošanai, glabāšanā.

Grupējuma advokāts Ksavi Peljisers uzstāja, ka apsūdzības terorismā nav pamatotas un lieta ir politiski motivēta, lai mēģinātu kriminalizēt Katalonijas neatkarības kustību.

Viņš norādīja, ka aizdomās turētie savus paziņojumus pauduši pēc policijas "draudiem un piespiešanas".