Liepājas pedofilu lietā Senāts atceļ spriedumu daļā par piemēroto sodu tā nepamatotas pastiprināšanas dēļ

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Augstākās tiesas jeb Senāta krimināllietu departaments piektdien tā dēvētajā Liepājas pedofilu  atcēla Kurzemes apgabaltiesas spriedumu daļā par abiem apsūdzētajiem noteikto sodu par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo saistībā ar soda nepamatotu pastiprināšanu, aģentūrai LETA pavēstīja Senāta pārstāve Baiba Kataja. 

Kurzemes apgabaltiesa apsūdzētājiem tēvam un dēlam bija piespriedusi divus gadus un gadu un desmit mēnešus ilgus cietumsodus.

Sprieduma atceltajā daļā lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. 

Pārējā daļā, proti, tajā ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un daļā par morālā kaitējuma kompensāciju par labu cietušajai 4440 eiro apmērā un materiālā kaitējuma kompensāciju 560 eiro apmērā, spriedums atstāts negrozīts. 

Senāta lēmumā norādīts, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 591.panta otrajai daļai soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. 

Attiecīgi Kurzemes apgabaltiesā Liepājas tiesas 2015.gada 13. jūlija spriedums netika atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. 

Spriedumā skaidrots, ka Senāts jau agrāk ir paudis atziņu, ka ievērojot to, ka iepriekšējais pirmās instances tiesas spriedums netika atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar prokurora protestu vai cietušā sūdzību par nepieciešamību piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, tiesai, iztiesājot lietu no jauna pēc sprieduma atcelšanas, soda pastiprināšanai nav tiesiska pamata. 

Senāts konstatēja, ka Kurzemes rajona tiesa un Kurzemes apgabaltiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 591.panta nosacījumus par lietas izskatīšanu pēc sprieduma vai lēmuma atcelšanas. Ievērojot to, ka tiesas nolēmums bija atcelts citu iemeslu dēļ, nevis soda mīkstuma dēļ vai nepieciešamības piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, nedz pirmās instances tiesai, nedz apelācijas instances tiesai, iztiesājot lietu no jauna, nebija tiesiska pamata piespriest apsūdzētajiem izciest brīvības atņemšanas sodu bez Krimināllikuma 55.panta nosacījumu piemērošanas. 

Spriedumā norādīts, ka tiesas pārsniedza virsprokurora Andra Mikuļska apelācijas protestā izteikto prasību apjomu un piemēroja apsūdzētajiem nelabvēlīgākus materiālo tiesību normu nosacījumus, kas konkrētajā lietā atzīstams par nepamatotu soda pastiprināšanu.

Senāta ieskatā, Mikuļska iesniegtā nemotivētā apelācijas protesta dēļ tiesai, iztiesājot lietu no jauna pēc pirmā nolēmuma atcelšanas, tika liegta iespēja nodrošināt efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Tā dēvētā Liepājas pedofilu lieta iepriekš bija izpelnījusies arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) uzmanību, kurš bija norādījis, ka likumā noteiktās izņēmuma tiesības piemērot sodu mīkstinošus nosacījumus nedrīkst kļūt par ikdienas praksi tik smagās apsūdzībās.

Ministrs norādīja, ka piespriestajam sodam ir jāsasniedz soda mērķis - tam jābūt efektīvam, atbilstošam, pamatotam un neizbēgamam.

Jau vēstīts, ka, atkārtoti skatot lietu, Kurzemes rajona tiesa abiem apsūdzētajiem iepriekš noteiktā piespiedu darba vietā bija piespriedusi gadu ilgu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Taču lietas dalībnieki ar spriedumu nebija apmierināti, un tas tika pārsūdzēts. 

Kriminālprocess pret tēvu un dēlu tika sākts 2014.gada maijā. Notikumi, par kuriem ierosināta krimināllieta, norisinājušies ilgstošā laika posmā - no 2009.gada, kad cietušajai meitenītei bija vien pieci gadi, līdz 2014.gada februāra beigām.

Toreizējā Liepājas tiesā (tagad Kurzemes rajona tiesā) lieta nonāca 2015.gadā. Abi apsūdzētie savu vainu atzina, līdz ar to lietu skatīja bez pierādījumu pārbaudes. Tiesa tajā pat gadā par mazgadīgas meitenes vairākkārtēju seksuālu aizskaršanu vainīgos - 48 gadus vecu vīrieti un viņa 22 gadus veco dēlu - nolēma sodīt ar piespiedu darbu uz 240 un 200 stundām un probācijas uzraudzību. Šis spriedums izpelnījās sabiedrības daļas nosodījumu.

Pēc tam lietu skatīja Kurzemes apgabaltiesa, kura atcēla Liepājas tiesas spriedumu pilnībā un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Šāds lēmums tika pieņemts, jo tiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa iztiesāšanā pārkāpusi Kriminālprocesa likuma normu, kas nosaka, kādos gadījumos tiesas izmeklēšana var notikt, neveicot pierādījumu pārbaudi.

Tāpat toreiz Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors šo tiesas spriedumu noprotestējis daļā par soda maigumu. Apelācijas protestā tika izteikti iebildumi par tiesas argumentāciju, kas bija par pamatu piespiedu darba piemērošanai abiem apsūdzētajiem. Protestā tika lūgts piemērot apsūdzētajiem bargāku soda veidu - brīvības atņemšanu.

Skatot lietu atkārtoti, Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis tēvam un dēlam par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo piespriedis brīvības atņemšanu uz vienu gadu un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Nosakot brīvības atņemšanas soda apmēru, tiesnesis piemērojis Krimināllikuma nosacījumu, kas paredz, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt.

"Apsūdzētajiem pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas vēl būs jāizcieš sods - probācijas uzraudzība divu gadu garumā, kas nozīmē apsūdzēto uzvedības kontroli šajā laikā," spriedumu pamatoja Jūrmalis.

Viņš skaidroja, ka kriminālprocesu nebija iespējams pabeigt "saprātīgā termiņā", jo viņš saņēmis lietu jaunai izskatīšanai pēc iepriekšējā tiesas nolēmuma atcelšanas. Lietā tika veikta tiesas izmeklēšana, pārbaudot visus pierādījumus, kā arī aizstāvji pieteica jaunus lieciniekus, kuru liecības tika pārbaudītas tiesas izmeklēšanā. Lietā abiem apsūdzētajiem tika nozīmēta tiesu psihiatriskā ekspertīze.

Lietas izskatīšanas gaitā kavējoši apstākļi bijuši arī liecinieku neierašanās uz tiesas sēdēm pēc tiesas uzaicinājuma, un viņi tika vesti uz nākamām sēdēm piespiedu kārtā, kā arī lietas izskatīšanas laikā slimoja cietušās advokāte.

Uz augšu