Krievijā notiesā sešus Krimas tatārus par piederību aizliegtai organizācijai

Seši Ukrainas Krimas pussalas, kuru Krievija 2014.gadā anektēja, iedzīvotāji tika aizturēti 2016.gadā apsūdzībās par piederību Krievijā aizliegtajai organizācijai "Hizb ut-Tahrir" un valdības gāšanas plānošanu. 

Militārais tribunāls Rostovā Muslimam Alijevam, Enveram Bekirovam, Vadimam Sirukam, Refatam Alimovam, Arsenam Džeparovam un Emiram Useinam Kuku piesprieda septiņu līdz 19 gadus ilgu cietumsodu par dažāda līmeņa iesaisti grupējumā, vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.

Visi seši noliedza savu vainu apsūdzībās, bet tiesību aizstāvji kritizēja lietu kā politiski motivētu pret Krimas tatāriem, kas ir galvenokārt musulmaņu etniskā grupa, kura veido apmēram 10% no pussalas iedzīvotājiem un tika vajāta Staļina represiju laikā.

Organizācija "Amnesty International", kas Kuku atzinusi par sirdsapziņas gūstekni, otrdien paziņoja, ka spriedums, tostarp 12 gadu cietumsods Kuku, ir "apbrīnojama cietsirdība".

Advokāti lietā uzstāja, ka prokuratūra paļāvās uz nevīžīgiem pierādījumiem, ko snieguši noslēpumaini lingvistikas eksperti, kas liecinājuši, ka apsūdzētie nodarbojušies ar islāma propagandu un piesaistījuši jaunus biedrus "Hizb ut-Tahrir".

Prāvas laikā vīrieši norādīja, ka lieta ir pielīdzināma etniskai un reliģiskai vajāšanai.

Krievija īsteno stingru politiku pret "Hizb ut-Tahrir", kas vēlas miermīlīgā ceļā izveidot islāma kalifātu. Īpaši asi pret iespējamiem grupējuma biedriem Krievija vērsusies kopš Krimas aneksijas.

Ukrainā organizācija nav aizliegta un pirms aneksijas aktīvi darbojās Krimas pussalā.

Tiesību aizstāvības grupas "Memoriāls" dati liecina, ka Krievijā pašlaik vairāk nekā 300 cilvēku ir aizturēti vai notiesāti aizdomās par saistību ar "Hizb ut-Tahrir".

Vairāk nekā 60 no viņiem piespriests vismaz 15 gadu cietumsods, paziņoja "Memoriāls".

Krimas tatāri uzstāj, ka Krievijas varasiestādes izmanto likumu normas par "Hizb ut-Tahrir" aizliegumu, lai tiesātu viņu kopienas pārstāvjus par Krimas aneksijas nepieņemšanu un pretošanos Krievijas varai.

Ciešā kopiena vairākkārt ir protestējusi pret lietām, kas tiek izskatītas pret Krimas tatāriem. Jūlijā desmitiem cilvēku tika aizturēti pie Krievijas Augstākās tiesas nama Maskavā, kur viņi protestēja pret citu lietu par saistību ar "Hizb ut-Tahrir".

Krimas tatāru masveida deportācijas sākās 1944.gada 18.maijā. No Krimas uz Vidusāziju toreiz tika izsūtīti vairāk nekā 230 000 cilvēku - gandrīz visi Krimas tatāri, kas tobrīd dzīvoja pussalā. Teju puse Krimas tatāru, kas tika izvesti uz Uzbekistānu, nomira bada nāvē vai no slimībām, bet tiem, kuri palika dzīvi, Krimā tika atļauts atgriezties tikai pēc tam, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktā pārbūve.

Kad Krievija pirms pieciem gadiem anektēja Krimu, tur tika aizliegta Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas - Medžlisa - un viņu telekanāla darbība, aizturēti un ieslodzīti simtiem aktīvistu, bet Krimas tatāru līderiem - Mustafam Džemiļevam un Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam - tika aizliegts iebraukt Krievijā, tāpēc viņi nevar ierasties arī Krievijas okupētajā Krimā.

Vajāšanu un represiju dēļ vairāk nekā 10 000 Krimas tatāru, kuru vairākums ir musulmaņi, bijuši spiesti pamest mājas un pārcelties uz kontinentālo Ukrainu.