Pēc nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas Saeima uzklausīs ziņojumu par valdības paveikto (1)

Saeima trešdien izskata ar 2020.gada budžetu saistītus jautājumus. Savukārt pēc tam, kad tiks pieņemts nākamā gada budžets, parlamentārieši uzklausīs Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Atbilstoši informācijai Saeimas darba kārtībā, premjera ziņojumam plānots atvēlēt vienu stundu. Pēc tam runāt pietiekušies arī astoņi ministri - katram runas laiks norādīts piecas minūtes.

Minēto ziņojumu valdība atbalstīja šogad 22.oktobrī. Tajā uzsvērs, ka Kariņa vadītā valdība savā pirmajā gadā ir strādājusi konstruktīvi, atbildīgi un profesionāli.

Ziņojumā ir apkopoti būtiskākie un katrā nozarē aktuālākie paveiktie uzdevumi, kas īstenoti valdības pilnvaru laikā no šā gada 23.janvāra līdz ziņojuma sagatavošanas brīdim, kā arī turpmāk plānotā rīcība, lai nodrošinātu nozaru prioritāšu un mērķu īstenošanu un veicinātu stabilu un ilgtspējīgu Latvijas attīstību, ekonomisko izaugsmi un valsts drošību.

Ministru prezidenta izvirzītā kopējā valdības prioritāte ir finanšu sektora sakārtošana, tostarp ņemot vērā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" piektās kārtas novērtēšanas ziņojumā iekļautās rekomendācijas nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas uzlabošanai.

"Finanšu sektora uzraudzības reformas rezultātā jau ieviestie un vēl sagatavošanas stadijā esošie likumu grozījumi pieprasa fundamentālas izmaiņas pašā finanšu sektorā, lai nodrošinātu caurspīdīgus, paredzamus procesus. Tas nozīmē, ka finanšu sektoram ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai iekšēji pārkārtotu un pielāgotu savus biznesa modeļus," teikts ziņojumā.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana tiek minēta kā tikpat svarīga valdības prioritāte. Šā gada 15.oktobrī valdībā tika atbalstīts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts, kurā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā piedāvāts jaunais, precizētais administratīvi teritoriālais iedalījums ar 39 pašvaldībām. Līdz ar šo lēmumu valdības darbs pie reformas izstrādes ir noslēdzies un likumprojekts iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Pēc Ministru prezidenta iniciatīvas Latvija ir pievienojusies to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu grupai, kas aicina ES īstenot daudz ambiciozāku stratēģiju klimata pārmaiņu novēršanai. Ziņojumā teikts, ka klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem ES un visas pasaules izaicinājumiem, vienlaikus tā ir Latvijas iespēja ar kopējo ES investīciju palīdzību kohēzijas politikā būtiski pārveidot Latvijas tautsaimniecību, lai tā spētu radīt un piedāvāt dažādus tehnoloģiskus risinājumus un pakalpojumus klimata pārmaiņu novēršanai globālā līmenī.

Tikpat svarīgs viens no valdības īstenotajiem darbiem ziņojuma aptvertajā laika posmā ir 2020.gada un vidēja termiņa budžeta izstrāde, apstiprināšana un iesniegšana izskatīšanai Saeimā. "Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, valsts institūcijām un pašvaldībām to pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem. 2020.gada budžeta projektā paredzēts pieaugums visām nozarēm, vienlaikus tiek nodrošināta valdības apņemšanās necelt nodokļus iedzīvotājiem un atslogot zemās algas, kā arī plānots palielināt maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu," pausts ziņojumā.

"Valstij ir vajadzīgs par sevi drošs, atbildīgs un radošs cilvēks, kas ir spējīgs parūpēties par sevi un citiem, un pielāgoties strauji mainīgajai videi. Tāpēc viena no svarīgākajiem vidējā termiņa plānošanas dokumentiem - Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027) izstrāde ir būtiska valsts turpmākās attīstības prioritāšu noteikšanai, tostarp, lai nodrošinātu sekmīgu ES finanšu līdzekļu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. NAP2027 tiek izstrādāts, paredzot īstenot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un sniedzot Latvijas pienesumu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai," norādīts ziņojumā.

Tāpat uzsvērts, ka drošība turpina būt viena no Latvijas prioritātēm. Ir izstrādāta un apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija, kas iekļauj aktuālāko apdraudējumu Latvijai uzskaitījumu un nosaka prioritāros virzienus to novēršanai. Turpinās darbs pie visaptverošās valsts aizsardzības stiprināšanas, lai nodrošinātu koordinētu valsts militāro un civilo aizsardzību un valsts un sabiedrības noturīgumu un funkcionēšanu krīzes un kara laikā.

"Neskatoties uz sarežģīto valdības veidošanas procesu pēc Saeimas vēlēšanām 2018.gada 6.oktobrī, tā ir strādājusi konstruktīvi, atbildīgi un profesionāli. Valdības komanda skaidri apzinās, ka labus rezultātus iespējams sasniegt, ja koncentrē resursus, rīkojas racionāli un ir gatava pārmaiņām," norādīts ziņojumā.

Tāpat uzsvērts, ka nepieciešams turpināt mērķtiecīgu darbu valsts labklājības un ekonomikas izaugsmei, atbildīgi strādājot visiem kopā - valdībai, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, Saeimas deputātiem un uzņēmējiem, kā arī nevalstiskajam sektoram.

"Ir radīti priekšnosacījumi, lai Latvija kļūtu par stipru, pārtikušu Ziemeļvalsti, kur cilvēki dzīvo drošībā par savu nākotni un ir lepni par savu zemi. Latvijai jāatbalsta aizvien ciešāka Eiropas valstu sadarbība, vienlaikus nodrošinot nacionālo interešu aizstāvību ES kopējās politikas veidošanā un īstenošanā," pausts ziņojumā.