Honkongu pārņem nelielas, stihiskas protesta akcijas

Trešdien no rīta daudzviet ceļi bija bloķēti ar protestētāju naktī izliktiem ķieģeļiem, velosipēdiem, dīvāniem un citiem materiāliem.

Vairāk nekā puse no 7,5 miljoniem Honkongas iedzīvotāju ikdienā izmanto metro, bet trešdien vairākas metro līnijas bija slēgtas vandaļu nodarīto postījumu dēļ. Daudzi cilvēki netika uz savu darbu. Demolēšanas dēļ traucēta satiksme arī desmitiem autobusu maršrutu.

Augstskolu kompleksos visu nakti turpinājās maskās un melnā apģērbā tērptu demonstrantu sadursmes ar policiju, kas raidīja asaru gāzi un gumijas lodes.

Bažījoties par savu drošību, studenti no Ķīnas kontinentālās daļas ar autobusiem un prāmjiem devās prom no Honkongas, liecina policijas un universitāšu sniegtā informācija.

Haoss ir daļa no lielā mērā anonīmās protestu kustības jaunās stratēģijas, ka protestiem ir "jāuzplaukst visur", mazām cilvēku grupām maksimāli daudz vietās Honkongā izjaucot ikdienas gaitas un izkliedējot policijas resursus.

Līdz šai nedēļai lielākās protestu akcijas galvenokārt notika vakaros un nedēļas nogalēs.

Tomēr pirmdien sākta kampaņa, lai slēgtu metro tīklu un panāktu visas pilsētas streiku.

Honkongā ir slēgtas skolas un lielveikali, un starptautiskā finanšu centra policija otrdien brīdināja, ka Honkonga ir "uz pilnīga sabrukuma sliekšņa".

Jau tā saspringtā situācija pirmdien saasinājās, kad policists sašāva neapbruņotu 21 gadu vecu demonstrantu, kura veselības stāvoklis ir kritisks.

Šaušanas brīdis bija redzams tiešraidē sociālās saziņas vietnē "Facebook", un tā saniknoja protestētājus un sabiedrību par policijas pārmērīga spēka pielietošanu. Tas ir trešais apstiprinātais gadījums kopš protestu sākuma jūnijā, kad policija ar īstām lodēm ir sašāvusi demonstrantu.

Tomēr pieaug arī bažas par arvien agresīvāku protestētāju taktiku. Pirmdien maskā tērpta persona ar degšķīdumu aplēja kādu 57 gadus vecu vīrieti, kurš bija uzsācis strīdu ar protestētājiem, un aizdedzināja viņu. Cietušais kritiskā stāvoklī nogādāts slimnīcā.

Ķīna ir paziņojusi, ka nepadosies spiedienam, un brīdinājusi par vēl stingrākiem drošības pasākumiem.

Protestu kustību uzkurina bažas, ka Ķīna ierobežo brīvības un tiesības Honkongā, ko paredz vienošanās ar Lielbritāniju. Demonstranti cita starpā pieprasa tiesības brīvi ievēlēt savus līderus.

Otrdien Ķīnas Komunistiskās partijas laikraksts "Žeņmiņ Žibao" netieši noradīja, ka pašvaldību vēlēšanas, kas Honkongā gaidāmas 24.novembrī, varētu atcelt, ja demonstranti neatkāpsies.

"Tikai atbalstot policijas spēkus, kas izlēmīgi apslāpētu nemierus, [Honkongā] var atgriezties miers un notikt godīgas vēlēšanas, lai palīdzētu Honkongai sākt visu no jauna," lasāms laikraksta komentārā.

Citi Ķīnas valsts mediji šonedēļ pieļāvuši, ka krīzes izbeigšanai Honkongā varētu izvietot Ķīnas armiju.

Sākotnējais protestu cēlonis bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.

Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.