Vai drīz dzīvosim levitējošās ēkās? Arhitektūras doktors piedāvā neticamu nākotnes vīziju

FOTO: Georges Kachaamy/Dubai Design Week

Strauji augošais iedzīvotāju skaits pilsētās ir labs iegansts arhitektiem plānot neticamas un pat sirreālas metodes, kā nodrošināt komfortablu dzīvošanu ikvienam pilsētas iemītniekam. Dubaijas dizaina nedēļas ietvaros īpašu uzmanību izpelnījās Dubaijas universitātes arhitektūras doktora Džordža Kačamija projekts "Paceltās oāzes", vēsta ziņu portāls "CNN". 

Pilsētas izplešas - tas nebūs noslēpums nevienam. Lielā iedzīvotāju skaita dēļ, daudziem pasaules lielākajās metropolēs ir jāsadzīvo ar visai skaudru dzīves realitāti. Proti, lielāko dienas daļu vairums no pilsētniekiem aizvada darbā, tad spaidās divas stundas ar automašīnu sastrēgumā, bet tad nonāk apavu kastes izmēra dzīvoklī, par kuru atdod pusi algas. Lai risinātu šādas problēmas un atvieglotu dzīves apstākļus, arhitekti piedāvā neskaitāmas idejas un plānus dzīvei pilsētās, kas ļaus samazināt automašīnu skaitu uz ielām, palielināt dzīvokļus un samazināt to īres maksas, piemēram, daži iesaka būvēt debesskrāpjus zem zemes, citi - okeānā, bet vēl daļa ierosina vēl vairāk pagarināt jau esošās augstceltnes. Dubaijas dizaina nedēļas ietvaros arābu izcelsmes arhitektūras profesors Džordžs Kačamijs ierosina arhitektiem apsvērt domu par levitējošiem namiem, gluži kā multfilmā "Džetsoni" - uz ielām atliks vairāk vietas gājējiem, velosipēdistiem un automašīnām. Turklāt, kā min pats arhitekts - lidojošas ēkas būtu pasargātas no plūdiem un zemestrīcēm. 

FOTO: Georges Kachaamy/Dubai Design Week

Kačamija levitējošās arhitektūras prototips top nu jau vairāk kā dekādi - viņš projektu "Paceltās oāzes" uzskata par reālistisku arhitektūras risinājumu tālākā nākotnē. Tas ļaus cilvēkiem netraucēti izmantot pilsētas teritoriju transportam, bet ēkas "karāsies" gaisā. "Kad sākam aptvert dažādas iespējas un tām tici, realizācija nav vairs tik neiespējama," tā portālam skaidro arhitektūras doktors. "Šī vairs nav tikai zinātniskā fantastika."

Lidojošās ēkas būs jauna tipa, anti-gravitācijas, arhitektūra, kas izmantos magnētisko levitāciju, kas rodas novietojot divu pretēju polu magnētus viens otram pretī.

Patlaban šo tehnoloģiju izmanto ātrvilcieni - magnētiskā levitācija ļauj vilcieniem attīstīt ievērojami lielāku ātrumu, nekā tie spētu uz riteņiem. Ja tagad arhitekts ir izstrādājis ēkas prototipu - ēkas makets teju lido virs plaknes.

FOTO: Georges Kachaamy/Dubai Design Week

"Viss, ko mums atliek izdarīt ir atrast perfektu līdzsvaru starp arhitektūru un tehnoloģiju," atklāj Kačamijs. "Kad tas ir izdarīts, varam sasniegt vēl lielākus augstumus un radīt iespaidīgākus ēku prototipus."  

Arhitekts cer, ka pirmo levitējošo ēku viņam izdosies ieraudzīt savas dzīves laikā.

Lielākā daļa viņa pētījumi un darbi ir saistīti tieši ar lidojošo namu idejas īstenošanu. Kačimijs jau dekādi meklē piemērotus materiālus un tehnoloģijas, kas ļautu šo ideju realizēt. 

Līdz ar Dubaijas universitātes profesoru, arī citi arhitekti ir piedāvājuši līdzīgas idejas. Viens no pēdējā laika aktuālākajiem projektiem ir ķīniešu arhitektu Žeju Čau un Sibei Li projekts Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijai, kas arī ir uzvarējis vienā no konkursa kārtām. Viņi ierosināja katedrālei radīt levitējošu torni. 

Jāteic, ka ne visi arhitekti ir vienisprātis ar Kačamija ideju - daudzi eksperti, piemēram, Kalifornijas universitātes inženieri, apgalvo, ka magnētiskā levitācija ļauj sasniegt tikai noteiktu augstumu attiecībā pret svaru un realitātē Kačimija ēkas lidotu vien dažus centimetrus virs zemes. Tāpat nozares speciālisti norāda, ka šīs ēkas būtu arī gaužām dārgas.

Uz augšu