Gards kumoss klimata pārmaiņu noliedzējiem

FOTO: unsplash.com

Pirms nedaudz vairāk kā nedēļas pasaules un arī Latvijas medijus pāršalca šokējoši virsraksti par to, ka 11 tūkstoši zinātnieku no visas pasaules vienotā paziņojumā brīdinājuši cilvēci par neaprakstāmām ciešanām, kas klimata pārmaiņu dēļ draud cilvēcei. Kas ir šo virsrakstu pamatā?

Kad pasaules lielākajos medijos parādījās ziņa, ka vairāk nekā 11 000 zinātnieku beidzot ir likuši galvas kopā un parakstījuši dokumentu par to, ka klimata pārmaiņas ir nopietns drauds cilvēcei, pat lielākie skeptiķi, klimata pārmaiņu noliedzēji un varbūt arī Vija Beinerte aizdomājās: vai tikai mums tiešām nedraud pilnīgas auzas, ja reiz pat 11 000 zinātnieku ir vienisprātis par to. Lielāki un mazāki mediji steidza ražot draudīgus virsrakstus, pieminot ciešanas, nāvi, ārkārtas situāciju, pēdējo brīdi, utt., bet vides aktīvisti atviegloti nopūtās: varbūt beidzot pasaule ieklausīsies zinātniekos – ieteikums, ko cilvēkiem ANO konferencē novēlēja klimata aktīviste Grēta Tūnberga – un beigs rīt, mēslot un pārmērīgi patērēt lietas.

Esmu skeptisks cilvēks, kas mīl informāciju, objektīvu patiesību un zinātni, tāpēc, lai arī neesmu Grētas Tūnbergas drāmu fans, tomēr nevaru nepiekrist viņas teiktajam, ka jāieklausās zinātniekos, un, balstoties uz viņu pamatotā un objektīvā viedokļa un ieteikumiem, jāpieņem zināmi mēri. Tieši tāpēc pirmajā mirklī šis paziņojums arī mani līdz galam pārliecināja, ka klimata pārmaiņas nav sazvērestību teorija, bet gan nopietns drauds cilvēcei.

Gara acīm jau redzēju, kā degu meža ugunsgrēkā, tomēr nolēmu aplūkot šo zinātnieku parakstīto paziņojumu pats un uzmest arī aci, kas ir tas viens zinātnieks no Latvijas, kurš arī ir parakstījis šo zinātniskajā žurnālā “BioScience” publicēto dokumentu. Lūk, kas atklājās.

Pirms turpinu, atgādināšu, ka es pieslienos nevis klimata aktīvistiem vai klimata pārmaiņu noliedzējiem; es pieslienos tiem, kuri uzskata, ka cilvēkam ir jābeidz rīt, visur aiz sevis atstāt mēslus, pirkt lietas, kas tam nav vajadzīgas un beidzot saprast, ka, lai iegūtu un pārbaudītu informāciju, vairs nav gadiem pie sveces jāsēž bibliotēkā. Pietiek ar dažiem peles klikšķiem un pāris stundām laika.

Klimata pārmaiņu manifests jeb viedoklis

Sākšu ar to, ka gaidītā biezā dokumenta, kas papildināts ar daudziem pētījumiem, vietā lasītāju sagaida piecas lapaspuses garš PDF fails, no kurām aptuveni vienu lapaspusi aizņem primitīvas līknes. Tās ir četras lappuses teksta ar virsrakstu: “Pasaules zinātnieku brīdinājums par klimata ārkārtas stāvokli” (World Scientists’ Warning of a Climate Emergency)! Neož pēc nopietnas zinātnes, vai ne? Drīzāk tas varētu būt kāds politisks manifests, kas paredzēts, lai saviļņotu vai iebiedētu lielas ļaužu masas. Izlasot virsrakstu, mani pārņēma līdzīgas sajūtas tām, ko piedzīvoju, pirmo reizi intereses pēc atšķirot Komunistiskās partijas manifestu un izlasot: “Rēgs klīst pa Eiropu...”

Lai nu kā, paziņojumu es izlasīju. Lielisks teksts, kas patiks antiutopijas žanra literatūrā un apokalipses filmu cienītājiem. Viss teksts ir viens liels drauds par to, ka viss būs slikti, ja tūliņ pat uz līdzenas vietas mēs nesāksim visu darīt pareizi. Atslēgas vārdi, protams, ir: "ugunsgrēki", "ledāju kušana", "gaļas patēriņa pieaugums", "lietus mežu sarukšana", "gaisa satiksmes pieaugšana" utt. Tiek uzsvērts, ka cilvēks nedara pietiekami daudz, lai novērstu lietas, kas liek klimatam mainīties. Daudzas no šīm lietām ir plaši aprakstītas zinātniskajā literatūrā, bet viena otra norisinājās jau pirms gadu simtiem, tāpēc nav skaidrs pamats tam, kāpēc jālieto vārds “ārkārtas situācija”. Un atkal – visas aprakstītās lietas tiešām notiek un, bez šaubām, ir baisas.

Mums tiešām jārūpējas par dabu labāk un jācienī tā, tomēr šis paziņojums arvien vairāk izklausās pēc manipulatīva rīka, ar kuru kāds lien manā galvā un cenšas mani stūrēt.

Šis paziņojums ir izcila ēsma medijiem – tas ir skaļš, biedējošs, rakstīts vienkāršā valodā, it kā zinātnisks, tomēr vien piecas lappuses garš – tātad pārāk nopūlēties, lasot to, nevajadzēs. Bet, kāpēc? Man nav ne jausmas.

Ak, jā – daudz ko izskaidro arī tas, ka šis paziņojums ir publicēts zinātniskā žurnāla sekcijā: “viewpoint” jeb “viedoklis”.

11 tūkstoši zinātnieku?

Vairāk. 11 258 zinātnieki ir parakstījuši šo dokumentu, satricinot visu pasauli. Es iztēlojos, kā baltā ķitelī tērpts sirms klimata zinātnieks, kurš visu savu dzīvi veltījis klimata pētniecībai, saguris no zinātniskajā konferencē pavadītās dienas un uzstāšanās, atslīgst krēslā pie grāmatām nokrauta rakstāmgalda un vājas spuldzes gaismā paraksta dokumentu, kas mainīs pasauli. Un tādi – 11 tūkstoši!

Laikam jau esmu mazliet romantiķis, kas pārlasījies romānus, jo, pirmkārt, dokumentu mierīgi varēja parakstīt uzklikšķinot uz saites, kas ved uz mājaslapu ar varenu nosaukumu: “Pasaules zinātnieku alianse” (Aliance of World Scientists). Pāris klikšķi un tu esi parakstījis šo dokumentu (iespēja “parakstīties” tagad gan ir beigusies). Kur gan es biju ātrāk?

Labi, veru ciet blogam līdzīgo mājaslapu un ķeros pie apjomīgā zinātnieku saraksta, kas paspējuši sniegt savu artavu paraksta jeb klikšķa veidā, lai glābtu pasauli no posta. Sākumā es gribu atrast zinātnieku, kurš ir vienīgais Latvijā, kam rūp pasaules liktenis un klimats. Ctr+F, lodziņā ierakstu “Latvia” un darīts. Tas ir Elgars Felcis, Latvijas Universitātes pētnieks. Pirmo reizi dzirdu par tādu, kaut universitātē pats studēju daudzus gadus, tiesa, humanitārajās zinātnēs. Meklēju gūglē, kas viņš ir, eureka, “Linkedin” profilā rakstīts, ka Elgars ir “Sustainability 'scientivist' and co-leader of open multifunctional homestead “Zadini””. Visticamāk, gudrs un lielisks vīrs, tomēr nevis klimata zinātnieks, bet ilgtspējības pētnieks un aktīvists (Sustainability 'scientivist') ar grādu socioloģijā.

Bilde sāk kļūt skaidrāka. Un es atkal sāku nožēlot, ka neesmu parakstījis šo dokumentu, jo man ir maģistra grāds klasiskajā filoloģijā, tātad arī es esmu zinātnieks. Es taču varēju būt viens no 11 tūkstošiem zinātnieku, kas tagad izslavēti visā pasaulē! Neraža.

No Lietuvas zinātnieku, kas parakstījuši šo dokumentu, ir vairāk. Andrjus Jonas Kulikauskas, piemēram. Filozofs un matemātiķis! Filozofs! Es taču studiju laikā lasīju Platonu oriģinālā! Mans paraksts tiešām būtu te noderējis. Tālāk Jolanta Aidukaite – Lietuvas Sociālā pētniecības centra galvenā pētniece, socioloģijas doktorante. Vaidas Balis – pieredzējis IT speciālists. Labi, tagad Igaunija. Megana Everte – rakstniece. Marja Epika – augu un sēņu eksperte. Svens Orass – nanotehnoloģiju speciālists. Izlases kārtā veltu laiku arī citu valstu zinātniekiem – lielākajai daļai ar vides un klimata zinātni liela sakara nav. Neliela vilšanās.

Es ne mazākajā veidā negribu noniecināt vai kaut kādā veidā apvainot pieminētos cilvēkus, tomēr man gribētos, lai aiz biedējoša paziņojuma, ka tagad ir ārkārtas situācija klimata ziņā, un mēs visi drīz mirsim, ja nerīkosimies, stāvētu nevis 11 tūkstoši visdažādāko disciplīnu profesori, studenti, pētnieki un aktīvisti, bet gan kādi desmit zinātnieki, kas specializējušies procesos, par kuriem paziņojumā tiek spriests.

Uz augšu