Cilvēku senči bija lielāki muļķi nekā mūsdienu pērtiķi (14)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the Royal Society B”, zinātnieki izanalizēja caurumus galvaskausā, kas ļauj artērijām nogādāt asinis smadzeņu kognitīvajām daļām.

Pētnieki kalibrēja savas aplēses, izmantojot citus zīdītāju modeļus un tad aprēķinus piemēroja 96 lielo pērtiķu galvaskausiem un 11 Australopiteku galvaskausu fosilijām.

Izrādījās, ka modernajiem pērtiķiem smadzeņu kognitīvie rajoni ir labāk apasiņoti nekā Australopitekiem.

Australopitekiem, kuriem bija gan cilvēka, gan pērtiķa iezīmes, bija lielākas smadzenes nekā pērtiķiem, tāpēc ilgi tika uzskatīts, ka arī to kognitīvās funkcijas un intelekts bija augstāks nekā pērtiķiem, tomēr jaunais pētījums liecina citādāk.

“No vienas puses smadzeņu izmērs būtu ņemams vērā, jo lielākās smadzenēs ir vairāk neironu. No otras puses intelekts un spriešanas spējas nav atkarīgas tikai no neironu skaita smadzenēs, bet arī no saitēm jeb sinapsēm starp tiem. Šīs saites pārvalda informācijas plūsmu smadzenēs. Lielāka sinapšu aktivitāte liecina par lielāku informācijas apstrādi,” komentēja bioloģijas zinātņu profesors Rodžers Seimūrs.

Aktivitāte staro neironiem darbina smadzeņu kognitīvās spējas, tomēr, lai tas notiktu, ir nepieciešams ļoti daudz enerģijas un laba asiņu apgāde smadzenēs. Cilvēka organisms ir evolucionējis, lai varētu 15 līdz 20 procentus no kopējās enerģijas veltīt smadzenēm. Turklāt uz smadzenēm sirds aizvada 15 procentus asiņu.

Gadu laikā pērtiķi ir parādījuši iespaidīgas kognitīvās spējas. Slavenā gorilla Koko bija pat iemācījusies zīmju valodu, pārzinot vairāk nekā 1000 zīmes. Savukārt bonobo Kanzi prata angļu valodu un tās sintaksi, kā arī darināja akmens rīkus.

“Pētījumā noskaidrojās, ka cerebrālās asinsrites līmenis cilvēku senčiem ir zemāks nekā modernajiem pērtiķiem,” piebilda Seimūrs.

Piemēram, gorillas Koko smadzenes bija divreiz labāk apasiņotas nekā Lūsijas smadzenes.