Armijas komandieris: nedrīkst koncentrēties tikai uz vienas valsts draudiem (16)

Viņš intervijā skaidrojis, ka pēdējo gadu laikā Latvijas kaimiņvalsts Krievija pierādījusi, ka teritoriālo robežu pārbīdei gatava lietot militāru spēku. Neraugoties uz kaimiņvalsts pēdējo gadu agresīvo rīcību, Latvija savā aizsardzības koncepcijā nedrīkst pieņemt, ka tai var būt tikai viens potenciālais pretinieks.

Kalniņš uzsvēris, ka NBS allaž izvairījušies no skaļiem paziņojumiem, nosaucot kādu valsti par potenciālo draudu avotu, jo kiberdraudi vai informatīvā kara propaganda var nākt arī no citām valstīm.

"Mūsu uzdevums ir nodrošināt maksimāli plašu aizsardzības spēju spektru, vienalga kurš mums gatavotos uzbrukt. Tikai šādi mēs varam būt sagatavoti. Kļūda būtu, ja mēs pēkšņi par draudu nosauktu tikai, piemēram, Krieviju.

Tādā gadījumā mēs savā spēju attīstībā ietu ļoti šauru aizsardzības ceļu, kas, pēkšņi rodoties citiem draudiem, varētu izrādīties pārāk šaurs. Tam jābūt plašākam. Jānodrošina tāda sistēma, kas nodrošina atbildi pret jebkuru uzbrukumu," atzinis Kalniņš.

Vaicāts, kā vērtēt Krievijas paziņojumus gan par jauna bruņojuma ieviešanu, gan gatavību piemērot visiznīcinošākos ieročus pret jebkuru savu pretinieku, Kalniņš uzsvēris, ka tā ir neatņemama informatīvā kara sastāvdaļa, kādu kaimiņvalsts lieto attiecībās ar Rietumvalstīm.

NBS komandieris arī atzinis, ka, lai arī Krievija jau ir pamēģinājusi pārbīdīt valstu robežas ar militāru spēku, tomēr pārējās pasaules pretreakcija nav ļāvusi šo plānu īstenot līdz galam.

Armijas komandieris norādījis, ka draudi Latvijai nav tādi, lai pēkšņi nāktos iedarbināt mobilizāciju un pilnā apmērā sāktu izmantot visus valsts aizsardzības instrumentus. Arī saasināt starpvalstu attiecības līdz tādam līmenim, lai pēkšņi sāktos globāla līmeņa konflikts, neviena valsts neesot gatava. "Kaut visi kā puikas savā sētā žvadzina ieročus, tomēr tāda apmēra konfliktā iesaistīties nav gatavs neviens," piebildis Kalniņš.