Valsts iestādēm dažādas cenas mobilajiem sakariem, no 1€ - 28€ par pieslēgumu

Viedtālrunis. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ng Han Guan/AP

Mobilo sakaru rēķini valsts iestādēs var atšķirties pat vairākas reizes un gandrīz vienmēr iepirkumos uzvar viens pretendents - “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT), šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.

Ejot cauri valsts budžeta tēriņiem, Finanšu ministrija pieprasīja iestādēm informāciju par mobilo sakaru izmaksām un secinājumus apkopoja īpašā ziņojumā. Tajā minēts, ka, piemēram,

“neierobežoti zvani un ierobežots internets” mēnesī vidēji izmaksājot 8,51 eiro par vienu numuru. Visdārgāk Tieslietu ministrijā – 17,85 eiro par vienu numuru, bet vislētāk Iekšlietu ministrijā, kur nemaksājot pat vienu eiro par numuru.

Iekšlietu ministrijā arī vislētākie esot “neierobežoti zvani un neierobežots internets” – 1,69 eiro par vienu numuru. Vidēji iestādēs par šādu plānu maksājot 14,07 eiro, bet visvairāk par zvaniem un internetu nelimitētā apjomā maksā kādā Kultūras ministrijas padotības iestādē – 23,68 eiro par numuru.

Tiesa, mobilo rēķinu apkopojums nav bez trūkumiem

Kā noskaidroja “de facto”, minētā Kultūras ministrijas iestāde izrādās ir viens telefons Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā.

Arī Tieslietu ministrijā ziņojumā minētā aina nešķiet objektīva. “Kā mums paprasīja tā mēs arī ierakstījām, un sanāca tie padsmit eiro,” saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Tajā mēnesī (pagājušā gada oktobrī) ministrijas darbiniekiem bijuši komandējumi ārpus Eiropas Savienības, tādēļ mobilo sakaru rēķini bijuši būtiski lielāki. “Ja Finanšu ministrija paprasītu kādu lielāku laika periodu, izdalot šo summu uz vidējo, mums būtu pilnīgi citi skaitļi. Noteikti būtu izmaksa ap 10 eiro,” rēķina Kronbergs.

Tomēr, ja ticēt atskaitēm, Iekšlietu ministrija spējusi panākt būtiski zemākus mobilo sakaru rēķinus.

Iekšlietu nozare ir viena no piecām, kas rīko centralizētu iepirkumu gandrīz visām padotības iestādēm. Turpretim lielākā daļa ministriju ļauj savām iestādēm pašām sameklēt operatoru.

70% gadījumu mobilos sakarus ministrijām nodrošina LMT. Iekšlietu ministrijā starp operatoriem izvērsusies spraiga cīņa. Pirms pirms pieciem gadiem uzvarēja “Tele2”, šogad labāks izrādījās LMT.

Ministrija uzskata, ka tieši pateicoties centralizētam iepirkumam cenu izdevies nodzīt tik zemu. “Jo ir skaidrs, ka jebkuram operatoram ir svarīgi redzēt savā portfelī arī tādu klientu kāds ir Iekšlietu ministrija,” pauž ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs un skaidro, ka primāri interese saistīta ar vairākiem tūkstošiem klientu un, otrkārt, ar reputāciju.

Mobilo sakaru operators “Tele2” uzskata, ka bieži valsts iepirkumos nav godīga konkurence, tādēļ rezultātā arī mobilo sakaru rēķini būtiski svārstās.

“Tele2” un operators “Bite” visai aktīvi, bet lielākoties nesekmīgi rakstījuši sūdzības par iepirkumiem, kuros izvirzītas viņu konkurentam LMT izdevīgas prasības.

Publiskajos iepirkumos var ļoti bieži savākt lielu punktu apjomu, ja mobilo sakaru operatoram ir daudz bāzes staciju, un šajā kritērijā konkurenti sacensties ar LMT nevar.

“Tele2” un “Bite” uzsver, ka bāzes staciju skaits viens pats negarantē labu tīkla pārklājumu, ir arī svarīgi, kas uz tām uzstādīts. Taču tieši bāzes staciju skaitu tagad pieprasa arī ministrijas, kurām agrāk tas nebija svarīgi.

“No fizikas viedokļa ir diezgan loģiski, jo tu tuvāk esi bāzes stacijai, jo sakari ir labāki. Tīri matemātiski, jo tev vairāk bāzes staciju, jo tev sakari labāki. Tas ir tik vienkārši. Protams, mūsu cienījamie nozares kolēģi var turpināt sūdzēt tiesā savus klientus, bet tiesa nevar mainīt fizikas lielumus,” prasību par bāzes stacijām aizstāv LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

“Tele2” komercdirektors Raivo Rosts oponē: “Skaidrs, ka bāzes stacijām ir nozīme, ja vienam operatoram būtu 10 bāzes stacijas, bet otram – 1000. Loģiski, ka tam būtu nozīme, bet situācijā, kad tā atšķirība ir maznozīmīga, bāzes staciju skaits neraksturo gala rezultātu”.

Latvijā katru gadu tiek mērīta mobilo operatoru pakalpojumu kvalitāte

 Ar to nodarbojas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). “Balss kvalitāte ir stabili ļoti labā līmenī visiem operatoriem. Ar internetu šī dinamika ir visai mainīga, bet pozitīva, kas norāda, ka visi operatori iegulda elektronisko sakaru tīkla attīstībā,” skaidro SPRK pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs.

Regulators mērījumus veic visā Latvijā, bet tuvāk apdzīvotām vietām. Un

katram operatoram ir savas stiprās puses, piemēram, runas pārraides kvalitātē ar minimālu atrāvienu visvairāk ballu savākusi “Bite”, ar interneta lejupielādes ātrumu izceļas “Tele2”, bet visīsākā informācijas aizture ir LMT.

Tādēļ regulatora pārstāvis Lipenbergs iesaka iepirkumos vērtēt kritēriju kopumu, nevis koncentrēties uz kādu sadaļu atsevišķi: “Mēs kā regulators neizceļam nevienu operatoru. Visos rādītājos ideāls nav neviens. Dažādās vietās dinamika ir ļoti dažāda.”

Iekšlietu ministrija, piemēram, savā iepirkumā, reaģējot uz sūdzību, samazināja vērtību bāzes staciju skaitam, bet pavisam no tā atteikties negribēja, ņemot vērā dienestu vajadzības reģionos.

Finanšu ministrija turpmāk gribētu centralizētus mobilo sakaru iepirkumus un vienotu izpratni par prasībām.

“Tur būtu nepieciešams izveidot veselā saprāta robežās kopējus līgumus. Saprast, kādā veidā var apvienot resursus, panākt labāku gan kvalitātes, gan cenas izpratni, lai šie pakalpojumi nodokļu maksātājiem būtu lētāki,” saka ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs.

Taču ne visi uzskata, ka centralizēti iepirkumi derēs visām iestādēm, jo vajadzības ir dažādas.

Uz augšu